Gatavošanās Bioloģijas Ce Eksāmenam 2016

Front 1

Gripas ietekme uz cilvēka organismu

Back 1

1. iespējamas letālas sekas;

2. iespējamas komplikācijas veciem & maziem bērniem + cilvēkiem ar hroniskām kaitēm;

Simptomi: augsta temp., sauss klepus, drudzis, muskuļu sāpes, stipras galvassāpes, lauž kaulus.

Front 2

Gripas inficēšanās veidi

Back 2

Pilieninfekciju ceļā - šķaudot/klepojot izdalās siekalu pilieni ar vīrusiem, to ieelpojot, inficējas.

Front 3

Gripas profilakse

Back 3

1. šķaudot/klepojot aizklāt muti un degunu;

2. izvairīties no publiskiem pasākumiem;

3. vēdināt telpas;

4. lietot fitoncītus saturošus produktus;

5. dzert daudz šķidruma;

6. vakcinācija.

Front 4

Herpes ietekme uz cilvēka organismu

Back 4

1. veids: pūslīšveida izsitumi uz gļotādas un ādas.

2. veids: dzimumorgānu herpes

Front 5

Herpes inficēšanās veidi

Back 5

Ar pūslīšu saturu: caur ciešu ķermeņa kontaktu, siekalām, vagīnas sekrētu. Agrā bērnībā - dzemdību laikā vai kontaktā ar vecāku inficēto ādu.

Front 6

Herpes profilakse

Back 6

Slimniekam jāievēro personīgā higiēna, nedrīkst skūpstīties, jālieto personīgie trauki un dvieļi.

Front 7

Vējbaku ietekme uz cilvēka organismu

Back 7

izsitumi ar pūslīšu veidošanos pa visu ķermeni, arī galvas matainajā daļā. Temperatūras paaugstināšanās, nieze uz visa ķermeņa.

Front 8

Vējbaku inficēšanās veidi

Back 8

Gaisa pilienu infekcija + kontakceļā no ādas pūslīšiem.

Front 9

Vējbaku profilakse

Back 9

Vakcīna

Front 10

AIDS ietekme uz cilvēka organismu

Back 10

lēnām sagrauj imūno sistēmu (iznīcina T-limfocītus)

Front 11

AIDS inficēšanās veidi

Back 11

1. Dzimumkontakts ar inficētu personu, nelietojot prezervatīvu;

2. Tiešs kontakts ar inficētām asinīm;

3. Inficēta sieviete nodod bērnam caur placentu vai mātes pienu.

Front 12

AIDS profilakse

Back 12

1. Seksuālās attiecības ar 1 pastāvīgu dzimumpartneri, kurš nelieto narkotikas un kuram nav citu dzimumpartneru;

2. Atturēties no gadījuma rakstura dzimumkontaktiem.

3. Prezervatīvi.

Front 13

Trakumsērgas ietekme uz cilvēka organismu

Back 13

Vīruss pārtrauc galvas un muguras smadzeņu darbību.

Front 14

Trakumsērgas inficēšanās veidi

Back 14

ar slima dzīvnieka siekalām (caur koduma brūcēm vai dzīvniekam nolaizot cilvēku) vai ar urīnu.

Front 15

Trakumsērgas profilakse

Back 15

1. 24h laikā no inficēšanās brīža ir jāsaņem vakcīna;

2. suņu & kaķu & meža zvēru (lapsu/jenotsuņu) vakcinācija

Front 16

Ērču encefalīta ietekme uz cilvēka organismu

Back 16

2/3 - paaugstināta temp., galvassāpes, sāpes ķermenī;

1/2 - galvas smadzeņu apvalku iekaisums

Front 17

Ērču encefalīta inficēšanās veidi

Back 17

1. piesūcotiesinficētai ērcei;

2. lietojot uzturā nevārītu, inficēta mājdzīvnieka pienu.

Front 18

Ērču encefalīta profilakse

Back 18

1. vakcinācija

2. gaišas drēbes/pieguļoši gali/cepure

Front 19

Kalcija nozīme dzīvo sistēmu uzbūvē

Back 19

+Kaulu un zobu sastāvdaļa, nepieciešams nervu, muskuļu un sirdsdarbībai, asins recēšanai.

Ietilpst dažu adatādaiņu, sūkļu, zarndobumaiņu, adatādaiņu, gliemju ārējā skeletā.

-Sirdsdarbības traucējumi, muskuļu vājums, pazemināts asinsspiediens, nervu darbības tr.

*kartupeļi, rozīnes, aprikozes

Front 20

Dzelzs nozīme dzīvo sistēmu uzbūvē

Back 20

+Hemoglobīna sastāvdaļa eritrocītos, piesaista O2 (arī CO2) un transportē no plaušām pa organismu.

-Mazasinība (anēmija)

*gaļa, griķi, lēcas

Front 21

Magnija nozīme dzīvo sistēmu uzbūvē

Back 21

+Kaulaudos, ietilpst vairākos fermentos, nodrošina muskuļu saraušanos, nervu impulsu vadīšanu uz muskuļiem. Ietilpst glorofila sastāvā.

-Muskuļu trīcēšana, krampji, depresīvs garast., sirds aritmija

*augu valsts prod., avenes

Front 22

Ūdens funkcijas dzīvniekos

Back 22

1. termoregulācija (siltasiņu dzīvniekiem)

2. osmotiskā spiediena uzturēšana (*eritrocīti)

3. ieeļļošana (locītavas)

4. hidrostatiskais skelets (nemetodēm, sliekām, zarndobumaiņiem)

5. aizsardzība (asaras, siekalas)

6. apaugļošanās

Front 23

Ūdens f-ja augos

Back 23

1. nosaka šūnas turgoru un osmozes procesus;

2. tiek šķelts fotosintezē (par H2 un O2);

3. veic transpirāciju;

4. veicina sēklu dīgšanu;

5. aizpilda visus orgānus un nodrošina saistību starp tiem.

Front 24

_______ ceļā ūdens mol no augsnes iekļūst sakņu šūnās. Ūdens molekulas savstarpēji pievelkas (_______) un pieķeras pie vadaudu sieniņām (_______). Ūdens no koksnes vadaudiem ceļo tiek spiests uz augšu. Nonākot līdz lapām notiek _______ caur atvārsnītēm.

Back 24

Osmozes ceļā ūdens mol no augsnes iekļūst sakņu šūnās. Ūdens molekulas savstarpēji pievelkas (kohēzija) un pieķeras pie vadaudu sieniņām (adhēzija). Ūdens no koksnes vadaudiem ceļo tiek spiests uz augšu. Nonākot līdz lapām notiek transpirācija caur atvārsnītēm.

Front 25

9 dzīvības pamatpazīmes

Back 25

1. Dzīvās būtnes sastāv no šūnām.

2. ... ir līdzīgs ķīmiskais sastāvs.

3. ... no vides uzņem enerģiju, tām ir vielmaiņa un nemainīga iekšējā vide.

4. ... aug un attīstās.

5. ... uztver vides kairinājumu un atbild uz to.

6. ... kustas.

7. ... vairojas.

8. ... nodod savas īpašības pēctečiem.

9. ... atšķiras viena no otras.

Front 26

ekoloģija

Back 26

pēta organismu un vides attiecības

Front 27

fizioloģija

Back 27

pēta organismu darbību (procesus)

Front 28

mikoloģija

Back 28

pēta sēnes

Front 29

histoloģija

Back 29

pēta audus

Front 30

morfoloģija

Back 30

pēta orgānu un organismu ārējo uzbūvi

Front 31

etoloģija

Back 31

pēta dzīvnieku uzvedību (laša uzvedība nārsta laikā)

Front 32

ihtioloģija

Back 32

pēta zivis

Front 33

dendroloģija

Back 33

pēta kokus

Front 34

entomoloģija

Back 34

pēta kukaiņus

Front 35

herpetoloģija

Back 35

pēta rāpuļus un abiniekus

Front 36

malakoloģija

Back 36

pēta gliemjus

Front 37

arahnoloģija

Back 37

pēta zirnekļus

Front 38

bioķīmija

Back 38

pēta organismu ķīmisko sastāvu un ķīmiskos procesus tajos

Front 39

biofizika

Back 39

pēta fizikālos procesus organismos

Front 40

siltasiņu dzīvnieki

Back 40

homotermi

Front 41

aukstasiņu dzīvnieki

Back 41

poikilotermi

Front 42

Vienas sugas pārstāvji, kas dzīvo noteiktā teritorijā, veido ______. *karpas kādā noteiktā ezerā

Back 42

populācija

Front 43

Vienā teritorijā dzīvojošās populācijas, kas mijiedarbojas savā starpā. *viena ezera aļģes, karpas un līdakas

Back 43

biocenoze (sabiedrība)

Front 44

Biocenozes locekļu savstarpējās attiecības un mijiedarbība ar nedzīvo vidi

Back 44

ekosistēma

Front 45

Visu dzīvo organismu mijiedarbības savā starpā, un dzīvības mijiedarbības ar atmosfēru, hidrosfēru un litosfēru

Back 45

biosfēra

Front 46

Apstākļi, kas tiek mainīti un ietekmēeksperimenta rezultātus

Back 46

Neatkarīgais lielums

Front 47

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uzkoku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divāsteritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārtteritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Pētāmā problēma-?

Back 47

Kurā teritorijā, S vai B, gaiss ir piesārņotāks?

Front 48

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divās teritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārt teritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Hipotēze-?

Back 48

S teritorijā gaiss ir piesārņotāks, jo tā atrodas pie galvenās nozīmes ceļa.

Front 49

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divās teritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārt teritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Fiksētie lielumi - ?

Back 49

koku suga, skaits, mērījumu augstums no zemes, parauglaukuma lielums

Front 50

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divās teritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārt teritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Atkarīgie lielumi - ?

Back 50

sastopamās ķērpju sugas, ķērpju seguma laukums (%)

Front 51

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divās teritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārt teritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Neatkarīgie lielumi - ?

Back 51

attālums līdz gaisa piesārņotājam

Front 52

Gaisa kvalitātes noteikšanai var izmantot ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem. Pētījumam pilsētā izvēlējās kokus divās teritorijās. Teritorija S atrodas pie ceļu krustojuma, savukārt teritorija B - parkā, kas atrodas 100 metrus no dzelzceļa stacijas.

Pieņēmumi - ?

Back 52

valdošie vēji, nokrišņi un apgaismojums parauglaukumos ir vienādi

Front 53

5 Organismu valstis

Back 53

monēru (baktērijas);

protistu (vienšūņi un aļģes);

augu;

dzīvnieku;

sēņu (raugs, ķērpis)

Front 54

6 Augu valsts nodalījumi

Back 54

1. sūnaugu nodalījums;

2. paparžaugu nodalījums;

3. kosu nodalījums;

4. staipekņu nodalījums;

5. kailsēkļu nodalījums;

6. segsēkļu nodalījums.

Front 55

9 Dzīvnieku valsts tipi

Back 55

1. sūkļu tips

2. zarndobumaiņu tips

3. plakantārpu tips

4. veltņtārpu tips

5. gliemju tips

6. posmtārpu tips

7. posmkāju tips

8. adatādaiņu tips

9. hordaiņu tips

Front 56

Ziedaugu klases

Back 56

.

Front 57

Hordaiņu klases

Back 57

.

Front 58

vanagvīķa valsts

Back 58

augu

Front 59

vanagvīķa nodalījums

Back 59

ziedaugi (segsēkļi)

Front 60

vanagvīķa klase

Back 60

divdīgļlapji

Front 61

vanagvīķa rinda

Back 61

pākšaugu

Front 62

vanagvīķa dzimta

Back 62

tauriņzieži

Front 63

vanagvīķa ģints

Back 63

vīķi

Front 64

rudās lapsas valsts

Back 64

dzīvnieku

Front 65

rudās lapsas tips

Back 65

hordaiņi

Front 66

rudās lapsas klase

Back 66

zīdītāji

Front 67

rudās lapsas kārta

Back 67

plēsēji

Front 68

rudās lapsas dzimta

Back 68

suņu

Front 69

rudās lapsas ģints

Back 69

lapsu

Front 70

______ un ______ jonu visvairāk ir starpšūnu vielā, bet ______ un ______ - šūnu citosolā.

Back 70

Nātrija un Hlorīda jonu visvairāk ir starpšūnu vielā, bet Kālija un Fosfātjonu - šūnu citosolā.

Front 71

Dezoksiribozes nozīme dabā

Back 71

monosaharīds (pentoze), kas ietilpst DNS sastāvā, nodrošina iedzimtības informācijas glabāšanu

Front 72

Ribozes nozīme dabā

Back 72

monosaharīds (pentoze), kas ietilpst RNS un ATP sastāvā, nodrošina OBV sintēzi

Front 73

Glikozes nozīme dabā

Back 73

monosaharīds (heksoze), kas veidojas fotosintēzes procesā.

Atrodas augu sulās/dzīvnieku asinīs.

Galvenā izejviela enerģijas ražošanai organismos.

Front 74

Fruktozes nozīme dabā

Back 74

monosaharīds (augos), pievilina sēklu izplatītājus

Front 75

Saharozes nozīme dabā

Back 75

disaharīds, kas veidojas no glikozes+fruktozes.

pārtikas cukurs produktu saldināšanai.

Front 76

Laktozes nozīme dabā

Back 76

disaharīds, kas veidojas no glikozes+galaktozes.

Atrodas zīdītāju mātīšu pienā, nodrošina mazuli ar nepieciešamajiem ogļhidrātiem un OBV.

Front 77

Maltozes nozīme dabā

Back 77

disaharīds, kas veidojas no 2 glikozes molekulām.

Rodas gremošanas procesā, šķeļoties cietei. (ciete-maltoze-glikoze)

Front 78

Cietes nozīme dabā

Back 78

polisaharīds, kas veidojas no fotosintēzē saražotās glikozes. Augu rezerves viela. Augi cieti patērē tad, kad fotosintēze nav iespējama. *sēklas dīgst *bērzu sulu tecināšana

Front 79

Glikogēna nozīme dabā

Back 79

polisaharīds, kas ir dzīvnieku un sēņu rezerves viela. Tas dzīvniekiem veidojas no asins plazmā izšķīdušās glikozes un uzkrājas aknās un muskuļos.

Front 80

Celulozes nozīme dabā

Back 80

polisaharīds, kas veido augu šūnu šūnapvalkus

Front 81

Hitīna nozīme dabā

Back 81

polisaharīds, kas veido sēņu šūnu šūnapvalkus. veido posmkāju ārējo skeletu.

Front 82

Pirovīnogskābe

Back 82

monosaharīds, kas veidojas visās šūnās glikolīzes reakcijās, enerģijas iegūšanas reakciju starpprodukts.

Front 83

Pienskābe

Back 83

monosaharīds (dzīvniekos/dažās baktērijās), kas ir anaerobās enerģijas iegūšanas reakciju galaprodukts

Front 84

Ķīm. el., kas regulē osmotisko spiedienu starpšūnu šķidrumā

Back 84

Na

Front 85

Ķīm. el., kas nepieciešams muskuļu, sevišķi sirds muskuļa darbībai

Back 85

K

Front 86

Augu barības elements, kas nodrošina augšanu, zaļās masas veidošanu, zaļo krāsu

Back 86

N

Front 87

Augu barības elements, kas nodrošina ziedu aizmešanos

Back 87

P

Front 88

Augu barības elements, kas nodrošina ziedēšanu, augļu nobriešanu, org. v. uzkrāšanos augļos, fotosintēzi, izturību pret salu

Back 88

K

Front 89

Cietes šķelšana cilvēka gremošanas traktā

Back 89

Amilāze šķeļ cieti par maltozi, bet maltāze - maltozi par glikozi

Front 90

Šūnas elpošana

Back 90

Glikozes šķelšanu šūnās ar skābekļa palīdzību. Rodas CO2, ūdens un enerģija

Front 91

Lipīdu dalījums

Back 91

1. Triglicerīdi - tauki un eļļas

2. Fosfolipīdi

3. Vaski

4. Steroīdi

Front 92

Tauki un eļļas sastāv no 1 ______ un 3 ______ molekulām. Tauki parasti ir veidoti no ______ (nav dubultsaišu starp C atomiem) taukskābēm, bet eļļas - no ______ . Tāpēc tauki ir cieti, bet eļļas šķidras.

Back 92

Tauki un eļļas sastāv no 1 glicerīna un 3 taukskābju molekulām. Tauki parasti ir veidoti no piesātinātajām (nav dubultsaišu starp C atomiem) taukskābēm, bet eļļas - no nepiesātinātajām. Tāpēc tauki ir cieti, bet eļļas šķidras.

Front 93

Tauku funkcijas dzīvnieku organismā

Back 93

* enerģijas rezerve (zemādas);

* siltumizolācija (zemādas) un hidroizolācija;

* aizsardzība no mehāniskiem triecieniem (zemādas, ap nierēm, ap acīm);

* ādas aizsardzība pret infekcijām;

* taukos šķīstošo vitamīnu uzsūkšanās;

* bioloģiski aktīvu vielu sintēze.

Front 94

Eļļu funkcijas augu organismā

Back 94

* pasargā sēklas no sasalšanas

* enerģijas rezerve sēklu dīgšanai

Front 95

Daudz ēdot ar piesātinātām taukskābju taukiem bagātus produktus - *, *, *, * - ....

Back 95

palielinās holesterīna daudzums asins plazmā, sirds slimību risks. (kokoseļļa, palmu eļļa, sviests, krējums)

Front 96

Taukskābes, ko cilv. org. pats nesintezē, bet ir vitāli vajadzīgas - _________ taukskābes.

Nosauc!

Back 96

Neaizstājamās taukskābes - omega-3 un omega-6 grupas TS.

Front 97

Daļēji hidrogenētie augu tauki (transtaukskābes) palielina ZBl holesterīnu, samazina ABl holesterīnu. Nosauc produktus!

Back 97

* margarīns un no tā gatavotie produkti

* sausie buljoni

* kausētais siers

* biezpiena sieriņi

* čipsi

* desas

* krējuma & sviesta izstrādājumi

Front 98

Fosfolipīdu molekulās pie ______ molekulas ir pievienotas 2 ______ molekulas un _______ molekula.

Back 98

Fosfolipīdu molekulās pie glicerīna molekulas ir pievienotas 2 taukskābju molekulas un fosforskābes molekula.

Front 99

Fosfolipīdiem molekulas gals, kurā ir taukskābes ir ______, bet otrs gals, kurā ir glicerīns un fosforskābe - ______. Tāpēc fosfolipīdi ūdens šķ. veido ______, saistoties viens pie otra ar hidrofobajiem galiem.

Back 99

Fosfolipīdiem molekulas gals, kurā ir taukskābes ir hidrofobs, bet otrs gals, kurā ir glicerīns un fosforskābe - hidrofils. Tāpēc fosfolipīdi ūdens šķ. veido dubultslāni, saistoties viens pie otra ar hidrofobajiem galiem.

Front 100

Fosfolipīdi veido arī neironu izaugumu ______ slāni.

Back 100

Fosfolipīdi veido arī neironu izaugumu mielīna slāni.

Front 101

Vaski sastāv no * un *.

Back 101

taukskābes un spirta

Front 102

Augu vaski

Back 102

*pasargā augu stumbrus, lapas un augļus no mehāniskiem bojājumiem un pārmērīga mitruma;

*aizkavē ūdens iztvaikošanu no lapām u.c. auga daļām

Front 103

Lanolīns (vaski)

Back 103

ietauko zīdītāju vilnu

Front 104

Bišu vasks

Back 104

izejviela vaska šūnām

Front 105

Spermacets (vaski)

Back 105

veido aizsargslāni, kas pasargā kašalota galvu no straujām spiediena izmaiņām ienirstot un iznirstot

Front 106

Steroīdi sastāv no

Back 106

vairākām gredzenveida molekulām. Nav taukskābju.

Front 107

5 Steroīdi

Back 107

1. holesterīns;

2. estrogēns;

3. testosterons;

4. kortikosteroīdi;

5. fitosteroli

Front 108

Holesterīna f-jas organismā

Back 108

*veido žultsskābes;

*veido kortikosteroīdus+dzimumhormonus;

*veido D vitamīna provitamīnu;

*stabilizē dzīvnieku šūnas membrānas.

Front 109

Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs var izraisīt * un veidot *.

Back 109

izraisīt aterosklerozi un veidot žultsakmeņus

Front 110

ZBl (sliktais) holesterīns organismā veidojas no _______, kas satur _______ taukskābes.

Back 110

ZBl (sliktais) holesterīns organismā veidojas no taukiem, kas satur piesātinātās taukskābes. *no sviesta, treknas gaļas, krējuma

Front 111

ABl (labais) holesterīns, kurš neizgulsnējas uz asinsvadu sieniņām, veidojas no _______, kas satur _______ taukskābes.

Back 111

ABl (labais) holesterīns, kurš neizgulsnējas uz asinsvadu sieniņām, veidojas no eļļām, kas satur nepiesātinātās taukskābes. *no augu valsts produktiem, zivīm

Front 112

Kādi traucējumi var rasties ilgstoši neuzņemot taukus (diēta)?

Back 112

*neuzsūcas taukos šķīstošie vitamīni;

*neatjaunojas neironu izaugumu mielīna slānis, samazinot garīgās spējas;

*neatjaunojas šūnu membrānas - rodas dažādi orgānu bojājumi;

*neveidojas virsnieru un dzimumhormoni, neveidojas D vitamīna provitamīns.

Front 113

keratīna funkcija

Back 113

nagu & matu olbaltumviela

Front 114

kolagēna funkcija

Back 114

cīpslu olbaltumviela

Front 115

fibrīna funkcija

Back 115

OBV, kas pasargā org. no noasiņošanas. Ievainojuma vietā asins plazmas fibrinogēns pārvēršas fibrīna pavedienos, kas kopā ar asinsšūnām veido trombu, kas aizprosto bojāto asinsvadu.

Front 116

aktīna un miozīna f-ja

Back 116

OBV, kas izraisa muskuļu saraušanos. Tās veido arī šūnu citoskeletu, kas nodrošina šūnu amēbveida kustības un sekretoro pūslīšu transportu.

Front 117

imunoglobulīns

Back 117

OBV - antiviela, kas neitralizēslimības izraisošās baktērijas, to toksīnus un vīrusus.

Front 118

denaturācija

Back 118

OBV (otrējās un trešējās) struktūras noārdīšana līdz pirmējai struktūrai dažādu denaturējošu faktoru ietekmē.

Front 119

Ko dara enzīmi (fermenti, biokatalizatori)?

Back 119

Paātrina ķīm. reakcijas, bet savu struktūru tajās nemaina.

Front 120

PH ietekme uz enzīma darbības efektivitāti

Back 120

Front 121

Temperatūras ietekme uz enzīma darbības efektivitāti

Back 121

Front 122

Substrāta koncentrācijas ietekme uz enzīma darbības efektivitāti

Back 122

Front 123

Enzīma koncentrācijas ietekme uz enzīma darbības efektivitāti

Back 123

Front 124

Vitamīni org. nepieciešami tādēl, ka...

Back 124

tie ir kofaktori fermentiem - bez tiem fermenti (enzīmi) nevarētu darboties.

Front 125

Gremošanas fermenti gremošanas dziedzeru šūnās sintezējas ______ veidā, lai nesašķeltu šūnas, kurās veidoti. Fermentiem nonākot gremošanas kanālā, ________ tos aktivizē, un tie sāk šķelt pārtiku.

Back 125

Gremošanas fermenti gremošanas dziedzeru šūnās sintezējas neaktīvā veidā, lai nesašķeltu šūnas, kurās veidoti. Fermentiem nonākot gremošanas kanālā, gremošanas sulas tos aktivizē, un tie sāk šķelt pārtiku. Gremošanas dobuma sieniņu šūnas sekretē gļotas, neļaujot enzīmiem piekļūt gļotādas šūnām. Kuņģa čūlas gadījumā gļotas izdalās nepietiekami.

Front 126

Kur un ko dara pepsīns?

Back 126

Kunģī šķeļ OBV

Front 127

Kur un ko dara lipāze?

Back 127

12pirkstu zarnas sulā šķeļ taukus

Front 128

Kur un ko dara amilāze?

Back 128

Siekalās un aizkuņģa dziedzera sulā šķeļ polisaharīdus (cieti)

Front 129

Kur un ko dara lizozīms?

Back 129

Siekalās un asarās šķeļ baktēriju šūnapvalkus.

Front 130

Kur un ko dara katalāze?

Back 130

Organoīdos peroksisomās ir daudz katalāzes, kas pārveido toksisko ūdeņraža peroksīdu par ūdeni un skābekli.

*ūdeņraža peroksīds rodas org., šķeļot taukskābes un atsevišķus ogļhidrātus.

Front 131

Pēc kā var novērtēt fermenta katalāzes aktivitāti?

Back 131

Pēc izdalīto skābekļa burbulīšu skaita/burbuļošanas ilguma

Front 132

Pēc kā var novērtēt fermenta pepsīna aktivitāti?

Back 132

pēc tā, kā samazinās substrāta (OBV) masa.

Front 133

Enzīms sastāv no:

Back 133

aminoskābēm, kas savā starpā saistītas ar peptīdsaitēm.

Front 134

Dzīvnieku org. pats nespēj sintezēt vitamīnus. dažus __ un __ grupas vitamīnus sintezē resnajā zarnā mītošās _______.

Back 134

Dzīvnieku org. pats nespēj sintezēt vitamīnus. dažus K un B grupas vitamīnus sintezē resnajā zarnā mītošās baktērijas.

Front 135

Taukos šķīstošie vitamīni

Back 135

K, E, D, A grupas vitamīni. Bet noārdās saules gaismā!

Front 136

Ūdenī šķīstošie vitamīni

Back 136

C, P, PP, B grupas vitamīni. Karsējot noārdās, saskaroties ar skābekli oksidējas - pēc nomizošanas jāliek ūdenī.

Front 137

Lipīdi

Back 137

galvenais enerģijas avots šūnā

Front 138

Vitamīns, kura trūkums samazina redzi krēslas stundas laikā?

Back 138

A vitamīns

Front 139

Kura ir D vitamīna pamatfunkcija

Back 139

regulē kalcija un fosfora vielmaiņu

Front 140

Kāpēc mazgāšanas līdzeklis nedarbojas, ja ūdens temperatūra pārsniedz 40 grādus?

Back 140

Mazgāšanas līdzeklī esošie enzīmi, kas sadala organiskas vielas, denaturējas, ja temp. ir virs 40 grādiem.

Front 141

Kāpēc mazgāšanas līdzeklis, kas satur enzīmus, rada elpceļu iekaisumu, ja to ieelpo?

Back 141

Enzīmi sadala gļotādas šūnās esošās organiskās vielas, radot iekaisumu.

Front 142

DNS atrodas ________. Bet baktērijās atrodas ______.

Back 142

kodolā, mitohondrijos un arī hloroplastos. Bet baktērijās atrodas citosolā.

Front 143

DNS molekulas monomēri ir ________

Back 143

nukleotīdi

Front 144

Ar saitēm savienotu nukleotīdu virkne

Back 144

polinukleotīdķēde

Front 145

3 atšķirības starp RNS un DNS

Back 145

1. Pentoze: DNS-dezoksiriboze, ber RNS-riboze

2. Slāpekļa bāzes: DNS: timīns, RNS:uracils;

3. Polinukleotīdu ķēžu skaits: DNS-2; RNS-1

Front 146

ATP molekula sastāv no

Back 146

adenīna, ribozes un 3 fosforskābes atlikumiem

Front 147

Fosforskābes atlikumi savā starpā ir saistīti ar saitēm, kas satur daudz enerģijas - makroerģiskām saistēm. No ATP atšķeļoties ______, izveidojas ADP molekula un 41kJ enerģijas.

Back 147

Fosforskābes atlikumi savā starpā ir saistīti ar saitēm, kas satur daudz enerģijas - makroerģiskām saistēm. No ATP atšķeļoties fosforskābes atlikumam, izveidojas ADP molekula un 41kJ enerģijas.

Front 148

Šūnas elpošanas procesā izdalās enerģija, kuru izmanto, lai, AMP un ADP no jauna pievienojot ______, veidotu ATP molekulas.

Back 148

Šūnas elpošanas procesā izdalās enerģija, kuru izmanto, lai, AMP un ADP no jauna pievienojot fosfātgrupas, veidotu ATP molekulas.

Front 149

DNS funkcija šūnā ir iedzimtības info glabāšana un pārnešana. Kādas uzbūves īpatnības to nodrošina?

Back 149

dubulta polinukleotīdu ķēde, kurā slāpekļa bāzes ir savienotas pēc komplementaritātes principa.

Front 150

DNS daudzums šūnā ir nemainīgs, bet RNS var mainīties. Kāpēc?

Back 150

Jo DNS satur iedzimtības info, tās daudzums nedrīkst mainīties. RNS ir nepieciešama OBV sintēzei, tāpēc jo šūnā ir intensīvāka OBV sintēze, jo vairāk vajag RNS.

Front 151

Amēbā noteica RNS daudzumu, tad no šūnas izņēma kodolu. Pēc 10 dienām RNS daudzums samazinājās. Kāpēc?

Back 151

RNS veidojas transkribējoties no DNS. Ja nav kodola, nav DNS, nenotiek transkripcija.

Front 152

Visu eikariotu šūnās, izņemot putnu un zīdītāju * un augu *, ir kodols

Back 152

eritrocītos (jo eritrocīti nespēj dalīties) un augu vadaudos nav kodola

Front 153

Gēnu aktivitāti ietekmē vielas (hormoni), kuras no citoplazmas iekļūst kodolā un pilda signālfunkciju.

Back 153

Aktivizējoties noteiktiem gēniem, šūnā sintezējas OBV, kas nepieciešamas funkciju veikšanai.

Front 154

Kodoliņos veidojas * sastāvdaļas. Caur kodola apvalka porām tās nokļūst citoplazmā, kur tās apvienojas un veido ribosomu.

Back 154

ribosomu

Front 155

Vielu sintēzes procesi norisinās *, * un *.

Back 155

ribosomās, endoplazmatiskajā tīklā un hloroplastos.

Front 156

Ribosomas sastāv no * un *.

Back 156

OBV un ribonukleīnskābēm

Front 157

Cilvēka somatiskajās šūnās (ne dzimumšūnās) ir * hromosomu komplekts. 2n=?

Back 157

haploidāls; 46

Front 158

Atšķirības starp dažādu eikariotu šūnām

Back 158

1. augu šūnu aptver biezs šūnapvalks

2. sēņu šūnu plazmatisko membrānu sedz hitīna šūnapvalks

3. augu šūnās ir plastīdas (īpaši hloroplasti)

4. augu šūnās ir vakuolas, kas pildītas ar šūnsulu

5. dzīvnieku šūnās ir centrosomas.

Front 159

Šūnas organoīds, kas organizē citoskeleta pavedienu darbību dalīšanās laikā dzīvnieku šūnās

Back 159

Centriolas

Front 160

Šūnām nav kodola

Back 160

Baktērijas

Front 161

Šūnās ir lielas vakuolas

Back 161

Augi

Front 162

Šūnas satur ribosomas

Back 162

Augi; Baktērijas; Sēnes; Dzīvnieki

Front 163

Ir centriolas

Back 163

Dzīvnieki

Front 164

DNS atrodas kodolā

Back 164

Augi; Sēnes; Dzīvnieki

Front 165

Šūnās ir mitohondriji

Back 165

Augi; Sēnes; Dzīvnieki

Front 166

organoīdi, kuriem nav membrānas

Back 166

ribosomas;

centriolas;

citoskelets;

kodoliņš

Front 167

organellas ar dubultu membrānu

Back 167

kodols;

mitohondriji;

plastīdas

Front 168

Endoplazmatiskā tīkla f-jas

Back 168

*sintezē vielas (graudainais - OBV, bet gludais - fermentus un lipīdus)

*transportē sintezētās vielas pa šūnu

*uzkrāj sintezētās vielas cisternās

Front 169

Ribosomu f-jas

Back 169

sintezē OBV, savienojot aminoskābes ar peptīdsaitēm.

Front 170

Goldži kompleksa f-jas

Back 170

*sintezē polisaharīdus

*pārveido vnk OBV un lipīdus par saliktiem

*veido lizosomas

*veido ieslēgumus

*piedalās novecojušo un bojāto šūnas membrānu atjaunošanā

Front 171

Lizosomu f-jas

Back 171

* darbojas kā gremošanas vakuolas;

* sašķeļ novecojušos un bojātos organoīdus

Front 172

Peroksisomu f-ja

Back 172

tajās notiek lipīdu un taukskābju šķelšana. H2O2 ir blakusprodukts. Ferments katalāze to uzreiz sadala par ūdeni un skābekli.

Front 173

Mitohondriju f-ja

Back 173

sintezē ATF - apgādā šūnu ar enerģiju. Uz kristām un mitohondriju iekšienē (matriksā) novietoti fermenti, kuri veic ogļhidrātu un tauku šķelšanu līdz CO2 un H20. Šajā procesā tiek izmantots O2 un izdalās enerģija, kura tūlīt pāriet ATF makroerģisko saišu enerģījā, tāpēc to sauc par šūnas elpošanu.

Front 174

Kurās šūnas sastāvdaļās notiek ATP (ATF) veidošanās?

Back 174

hloroplastos un mitohondrijos

Front 175

3 Pasīvā vielu transporta caur membrānu veidi

Back 175

1. difūzija

2. osmoze

3. atvieglotais transports

Front 176

3 Aktīvā vielu transporta caur membrānu veidi

Back 176

1. mazmolekulāru vielu aktīvais transports

2. eksocitoze

3. endocitoze

Front 177

šķīdums, kurā summārā izšķīdušo vielu koncentrācija ir tāda pati kā šūnā. osmotiskie spiedieni ir vienādi.

Back 177

izotonisks šķ./fizioloģiskais šķ.

Front 178

šķīdums, kurāsummārā izšķīdušo vielu koncentrācija ir lielāka nekā šūnā

Back 178

hipertonisks šķ.

Front 179

plazmolīze

Back 179

process, kurā auga šūnas citoplazma+membrāna atraujas, saraujas, un attālinās no šūnapvalka, ja šūnu ievieto hipertoniskā šķīdumā

Front 180

hipotoniskos šķīdumos atrodas augu saknes

Back 180

augsnē esošais ūdens satur daudz mazāk izšķīdušo vielu nekā šķ. augu šūnās. Tāpēc saknes spēj osmozes ceļā uzsūkt ūdeni -> turgora spiediens, kas ļauj noturēties stāvus.

Front 181

filtrācija

Back 181

hidrostatiskais spiediens izspiež mazas molekulas caur membrānu no vides ar augstāku spiedienu uz zemāka spiediena vidi.

*nieru kapilāru kamoliņõs ir paaugstināts spiediens, tāpēc asins plazma filtrējas uz nefrona kapsulas dobuma.

Front 182

pinocitoze+fagocitoze=?

Back 182

endocitoze

Front 183

Pirmurīna filtrācija no asins plazmas nieru kapilāru kamoliņos

Back 183

atvieglotā difūzija un aktīvais transports

Front 184

Ar kādu mikroskopu redzamas - baktēriju šūnas (1cm=1 mikrom.)?

Back 184

gaismas m.

Front 185

Ar kādu mikroskopu redzams saknes šķērsgriezums (1cm=30 mikrom)?

Back 185

gaismas m.

Front 186

Ar kādu mikroskopu redzami ziedu putekšņi (1cm=200 mikrom.)?

Back 186

gaismas m.

Front 187

Ar kādu mikroskopu redzama vienšūnis-tupelīte (1cm=25 mikrom.)?

Back 187

gaismas m.

Front 188

Ar kādu mikroskopu redzams gripas vīruss (1cm=200nm)?

Back 188

elektronmikroskops

Front 189

Ar kādu mikroskopu redzama daļa no Goldži kompleksa (1cm=1 nm)?

Back 189

elektronmikroskops

Front 190

Izotonisks NaCl šķīdums (kāds %)?

Back 190

0.9%

Front 191

Ziemā pilsētās bieži kaisa vārāmās sāls un smilšu maisījumu. Pavasarī var novērot, ka augi ir nokaltuši. Kāpēc?

Back 191

Plazmolīzes dēļ. Kūstot sniegam, sāls izšķīst ūdenī, veido hipertonisku šķīdumu, kas liek ūdenim izplūst ārā no augu šūnām.

Front 192

Sakņu spurgaliņās ir dažādu skābju koncentrācija. Kāda tam ir nozīme ūdens uzsūkšanā?

Back 192

Sakņu spurgaliņās esošājam šķīdumam tad ir augstāka sāļu koncentrācija nekā augsnē esošajam, osmozes dēļ ūdens no augsnes plūst saknēs iekšā.

Front 193

Kāpēc vērmele ir rūgta?

Back 193

Jo aug sausās augsnēs. Rūgtumu rada augstā sāļu koncentr. šūnās, kas atvieglo ūdens uzsūkšanu no sausās augsnes.

Front 194

Saldūdenīdzīvojošiem vienšūņiem ir pulsējošās vakuolas, kurupamatfunkcija ir sūknēt ūdeni ārā no vienšūņa. Kas notiktu arvienšūni, ja pulsējošo vakuolu nebūtu?

Kāpēcto nav jūrā dzīvojošiem vienšūņiem?

Back 194

Vienšūnispārsprāgtu, jo saldūdens ir hipotonisks šķīdums un ūdensosmozes dēļ plūst vienšūnī iekšā.

Jūrasūdens ir izotonisks vai hipertonisks šūnai.

Front 195

Kādasvarīga nozīme organismu dzīvības norisēs ir endocitozei?

Back 195

Nodrošinabarošanos vienšūņiem, antigēnu fagocitozi daudzšūņiem

Front 196

Piekādas vielu grupas pieder molekula X?

Back 196

OBV

Front 197

Pie kādas vielu grupas pieder molekula Y?

Back 197

Fosfolipīdi

Front 198

Arkādu transporta veidu viela A iekļūst šūnā?

Back 198

Aktīvais transports, jo iet pret koncentrācijas gradientu

Front 199

Minietpiemēru, kas var būt viela A!

Back 199

glikoze, ogļhidrāti (no fotosintēzes vietas, lapām, uz saknēm, kur noglabāsies);

glikoze, kuru atsūc nierēs no pirmurīna uz asinīm;

jodu no asinīm uzsūc vairogdziedzera šūnās;

visu glikozi atsūc no zarnām uz asinīm.

Front 200

Arkādu transporta veidu, viela B iekļūst šūnā!

Back 200

atvieglinātā difūzija (jo OBV kanāli), bet arī osmoze

Front 201

Miniet piemēru, kas var būt viela B!

Back 201

ūdens; glikoze un aminoskābes, jo ir pa koncentrācijas.

Front 202

Cilvēkaorganismā pārtikas atliekas resnajā zarnā no sākuma līdz beigāmpārvietojas apmēram 12 stundu laikā. Gandrīz viss atliekāsesošais ūdens uzsūcas no zarnas asinīs. Kā sauc procesu, kas tonodrošina?

Back 202

Aktīvā pārnese, jo pret koncentrācijas gradientu

Front 203

Izpētīttupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādāsdzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija iratšķirīga.

Pētāmā problēma ?

Back 203

Kurā šķīdumā tupelītes pulsējošāvakuola sarausies visbiežāk?

Front 204

Izpētīt tupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādās dzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija ir atšķirīga.

Hipotēze?

Back 204

Hipotoniskā šķīdumā tupelītespulsējošās vakuolas kontrakciju biežums būs vislielākais

Front 205

Izpētīt tupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādās dzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija ir atšķirīga.

Neatkarīgais lielums?

Back 205

šķīduma masas daļa % (hipotonisks,izotonisks, hipertonisks)

Front 206

Izpētīt tupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādās dzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija ir atšķirīga.

Atkarīgais lielums?

Back 206

tupelītes pulsējošās vakuolaskontrakciju skaits minūtē

Front 207

Izpētīt tupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādās dzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija ir atšķirīga.

Fiksētie lielumi?

Back 207

tupelītes suga, atkārtojumu skaits katrāšķīdumā, temperatūra

Front 208

Izpētīt tupelītes pulsējošās vakuolas kontrakciju biežumu dažādās dzīves vidēs – šķīdumos, kuros sāļu koncentrācija ir atšķirīga.

Darba piederumi?

Back 208

mikroskops, priekšmetstikli, segstikli,šķīdumi, tupelītes, pipete

Front 209

Interfāze

Back 209

laika periods no vienas dalīšanās līdz nākošajai.

Labi saskatāms kodols ar vienu vai vairākiem kodoliņiem. Hromosomas ir atritinājušās - hromatīna pavedienu veidā.

Front 210

Profāze

Back 210

hromatīna pavedienu kondensēšanās un izvedojas kompaktas hromosomas. izzūd kodolā esošie kodoliņi, kodola apvalks. no katras centriolas atiet mikrocaurulītes un veido dalīšanās vārpstu.

Front 211

Metafāze

Back 211

hromosomas izvietojas šūnas ekvatoriālajā plaknē. centromēru rajonā pie tām piestiprinās dalīšanās vārpstas pavedieni.

Front 212

Anafāze

Back 212

hromosomas sadalās un hromatīdas tiek aizvilkas uz vienu vai otru pusi

Front 213

Telofāze

Back 213

hromosomas atritināš. no jauna veidojas kodols un apvalks. citoplazmas dalīšanās.

Front 214

Mitozē katra meitšūna iegūst _______ hromosomu komplektu, kāds bija mātšūnā - *.

Back 214

Mitozē katra meitšūna iegūst identisku hromosomu komplektu, kāds bija mātšūnā - 2n.

Front 215

Dzimumšūnu šūnu dalīšanās veids

Back 215

Mejoze

Front 216

Back 216

Profāze

Front 217

Back 217

Metafāze

Front 218

Back 218

Anafāze

Front 219

Back 219

Telofāze

Front 220

Ar ko mejoze atšķiras no mitozes?

Back 220

*Mejoze sastāv no diviem secīgiem šūnu dalīšanās cikliem, kuru rezultātā dzimumšūnas iegūst uz pusi mazāku - haploīdu (n) hromosomu komplektu.

*Atšķirībā no mitozes mejozes profāzē I var notikt homologo hromosomu krustmija.

Front 221

Mejozes gaitā no 1 diploīdas mātšūnas rodas * haploīdas meitšūnas.

Back 221

Mejozes gaitā no 1 diploīdas mātšūnas rodas 4 haploīdas meitšūnas.

Front 222

Kad notiek DNS replikācija?

Back 222

Pirmsprofāzes

Front 223

Augļu mušas somatiskajāsšūnās ir 8 hromosomas. Cik hromosomu būs augļu mušas olšūnā mejozes sākumā?

Back 223

8

Front 224

Ķīmiskas iedarbībasrezultātā ir saīsinājies G1 periods šūnas dzīves ciklā. Kādassekas šūnas turpmākajā attīstībā tas var izraisīt?

Back 224

Nepietiekvielu un organoīdu, nevar notikt DNS replikācija, šūna nevardalīties.

Front 225

Viena pāra hromosomas

Back 225

homologās hromosomas

Front 226

Back 226

anafāze

Front 227

Back 227

profāze

Front 228

Back 228

profāze

Front 229

Back 229

profāze

Front 230

Back 230

metafāze

Front 231

Back 231

telofāze

Front 232

Back 232

telofāze

Front 233

Back 233

interfāze

Front 234

hloroplasti un mitohondriji apgādā augu un dzīvnieku šūnas ar enerģiju. Kura uzbūces īpatnība nodrošina tajos augstu bioķīmisko procesu intensitāti?

Back 234

Liela iekšējo membrānu kopējā virsma.

Front 235

Skolēnsveic eksperimentu, lai pārbaudītu, kā cukura masas daļa % ietekmērauga šūnu elpošanu. Eksperimenta veikšanai viņš izmanto šādusdarba piederumus un vielas: 3% rauga suspensija; 5%, 10% un 15%cukura šķīdums; O2 koncentrācijassensors un tam pievienojama pudele; dators ar atbilstošudatorprogrammu; termometrs, 6 vārglāzes (50 ml); mērcilindrs (100ml).

Neatkarīgais lielums-?

Back 235

cukuramasas daļa % (5%, 10% un 15%)

Front 236

Skolēns veic eksperimentu, lai pārbaudītu, kā cukura masas daļa % ietekmē rauga šūnu elpošanu. Eksperimenta veikšanai viņš izmanto šādus darba piederumus un vielas: 3% rauga suspensija; 5%, 10% un 15% cukura šķīdums; O2 koncentrācijas sensors un tam pievienojama pudele; dators ar atbilstošu datorprogrammu; termometrs, 6 vārglāzes (50 ml); mērcilindrs (100 ml).

Atkarīgais lielums-?

Back 236

O2masas daļa %

Front 237

Skolēns veic eksperimentu, lai pārbaudītu, kā cukura masas daļa % ietekmē rauga šūnu elpošanu. Eksperimenta veikšanai viņš izmanto šādus darba piederumus un vielas: 3% rauga suspensija; 5%, 10% un 15% cukura šķīdums; O2 koncentrācijas sensors un tam pievienojama pudele; dators ar atbilstošu datorprogrammu; termometrs, 6 vārglāzes (50 ml); mērcilindrs (100 ml).

Fiksētie lielumi-?

Back 237

3%rauga suspensija, rauga suspensijas tilpums, cukura šķīdumatilpums, temperatūra

Front 238

Skolēns veic eksperimentu, lai pārbaudītu, kā cukura masas daļa % ietekmē rauga šūnu elpošanu. Eksperimenta veikšanai viņš izmanto šādus darba piederumus un vielas: 3% rauga suspensija; 5%, 10% un 15% cukura šķīdums; O2 koncentrācijas sensors un tam pievienojama pudele; dators ar atbilstošu datorprogrammu; termometrs, 6 vārglāzes (50 ml); mērcilindrs (100 ml). Pētāmā problēma -?

Back 238

Kācukura masas daļa % ietekmē rauga šūnu elpošanā patērētoskābekļa masas daļu %?

Front 239

Org. vielu veidošana, enerģijas rezervju uzkrāšana, no vnk vielām rodas saliktas; tiek sintēzes reakcijās tiek patērēta enerģija

Back 239

plastiskā vielmaiņa

Front 240

Org. vielu noārdīšana, enerģijas atbrīvošana; sarežģītākas uzbūves veidojumi noārdās un atbrīvojas enerģija

Back 240

enerģētiskā vielmaiņa

Front 241

enerģijas uzņemšana (plastiskā/enerģētiskā vlm)

Back 241

plastiskā v.

Front 242

glikozes sadalīšana (plastiskā/enerģētiskā vlm)

Back 242

enerģētiskā v.

Front 243

olbaltumvielu veidošana

Back 243

plastiskā vielmaiņa

Front 244

ATP sintēze

Back 244

enerģētiskā vielmaiņa

Front 245

gaismas stadijas norises vieta hloroplastos

Back 245

tilakoīdos

Front 246

tumsas stadijas norises vieta hloroplastos

Back 246

stromas

Front 247

gaismas stadijas norises diennakts laiks

Back 247

diena

Front 248

tumsas stadijas norises diennakts laiks

Back 248

diena & nakts

Front 249

gaismas stadijas izejvielas (no vienādojuma)

Back 249

ūdens

Front 250

tumsas stadijas izejvielas (no vienādojuma)

Back 250

CO2

Front 251

gaismas stadijas produkti (no vienādojuma)

Back 251

O2

Front 252

tumsas stadijas produkti (no vienādojuma)

Back 252

glikoze C6H12O6

Front 253

gaismas stadijā notiek ATP sintēze/šķelšana

Back 253

sintēze

Front 254

tumsas stadijā notiek ATP sintēze/šķelšana

Back 254

šķelšana

Front 255

Back 255

1- transkripcija

2-i-RNS izkļūšana no kodola citoplazmā

3-translācija

4-polipeptīds/OBV iegūst augstākās struktūras

Front 256

Oglekļa dioksīds iekļūst lapā;

Hlorofils granās saista gaismas enerģiju;

Skābeklis izdalās gaisā;

Stromā no ūdeņraža, oglekļa un skābekļa veidojas ogļhidrāti.

Back 256

3Oglekļa dioksīds iekļūst lapā;

4Hlorofils granās saista gaismas enerģiju;

1Skābeklis izdalās gaisā;

2Stromā no ūdeņraža, oglekļa un skābekļa veidojas ogļhidrāti.

Front 257

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūraietekmē fotosintēzes intensitāti.Atkarīgais-?

Back 257

Izdalītā skābekļa masas daļa %

Front 258

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Neatkarīgais-?

Back 258

temperatūra

Front 259

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Fiksētie lielumi-?

Back 259

pH, sākotnējā CO2masas daļa %, auga lapu skaits/laukums, apgaismojums, sākotnējaisūdens tilpums, eksperimenta ilgums minūtēs, datu reģistrēšanasbiežums 1x sekundē.

Front 260

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Pētāmā problēma-?

Back 260

Kā temperatūras paaugstināšana no 10 līdz35 grādiem ietekmē auga izdalīto skābekļa masas daļu procentos.

Front 261

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Hipotēze-?

Back 261

Temperatūras paaugstināšana līdz 30 grādiempalielinās auga izdalītā skābekļa masas daļu procentos

Front 262

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Darba piederumi, vielas-?

Back 262

elodeja, skābekļa sensors, pudele,gaismas avots, dators, ūdens

Front 263

Skolēns saņēma uzdevumu noskaidrot kā vides temperatūra ietekmē fotosintēzes intensitāti. Darba gaita-?

Back 263

Pieslēdz O2 sensora vadu datu savācējam, bet datu savācēju – datoram.

O2 sensora komplektā esošajā pudelē vai stikla kolbā ievieto elodeju.

Pudele jāpiepilda ar ūdeni tā, lai sensora apakšējā daļa būtu virs ūdens līmeņa.

O2 sensors ir iestrādāts gumijas korķī, ar kuru noslēdz pudeli. Noslēdz pudeli vai stikla kolbu ar O2 sensora gumijas korķi un ieslēdz apgaismojumu.

Izvēlas, cik ilgi un cik bieži sensoram dati jāreģistrē.

Front 264

Šūnas enerģētiskā vielmaiņa

Back 264

Front 265

ATP veidošanās anaerobajā posmā. Kur? Kas notiek?

Back 265

Citosolā esošo enzīmu ietekmē glikozes molekula tiek sašķelta 2 pirovīnogskābes mol + 2 ATP.

Front 266

Ja šūnā nav *, tad aerobā oksidēšana tajā nevar notikt. Tikai tādās baktērijās, kuru šūnās ir **, var notikt aerobās oksidēšanās reakcijas.

Back 266

* mitohondriji

**mezosomas

Front 267

Glikolīzes galaprodukts pienskābajām baktērijām ir *, bet spirta rūgšanas baktērijām ir **.

Back 267

* pienskābe

** etanols

Front 268

Rauga šūnās ir mitohondriji, bet ja nav pieejams skābeklis, tad glikolīzes galaprodukts ir *

Back 268

etanols jeb etilspirts (spirta rūgšana)+CO2

Front 269

ATP veidošanās aerobajā posmā (šūnu elpošana)

Back 269

2 pirovīnogskābes + O2 -> CO2+H2O+36 ATP

Front 270

ogļhidrātu šķelšana bezskābekļa vidē

Back 270

rūgšana

Front 271

Procesanorisei nepieciešami enzīmi (anaerobs/aerobs process)

Back 271

gan anaerob, gan aerobs process

Front 272

Back 272

Front 273

Rauga šūnu elpošanas intensitāti var novērtēt, mērot _______

Back 273

O2/ CO2 masas daļu %/izdalīto tilpumu laika vienībā /putu staba augstumu

Front 274

Rauga šūnu elpošana: pētāmā problēma?

Back 274

Kā mainās O2/CO2masas daļa %/izdalītais tilpums laika vienībā palielinot glikozes/ raugamasas daļu % / temperatūru/ pH ?

Front 275

Rauga šūnu elpošana:Hipotēze

Back 275

Palielinot glikozes masas daļu līdz3,6 %, O2/CO2masas daļa %/izdalītais tilpums samazināsies / palielināsies /putu staba augstums palielināsies.Palielinot temperatūru līdz 35°C, O2/CO2masas daļa %/izdalītais tilpums samazināsies / palielināsies

Front 276

Rauga šūnu elpošana: darba gaita Kā mainīsiet neatkarīgo lielumu?

Back 276

Glikoze 0%, 0,2%, 2%, 3,6%. Pagatavo minētokoncentrāciju šķīdumus, pievieno rauga suspensijai. Temperatūra15., 20., 25., 30., 35., 40°C.Eksperimentu veic termostatā.

Front 277

Rauga šūnu elpošana: darba gaita:Kā nodrošināsiet nemainīgus fiksētos lielumus?

Back 277

Temperatūru iestāda un notur konstantu termostatā. Glikozei pagatavo noteiktas konc. šķīdumu, pievieno visās mēģenēs vienādā tilpumā. pH izmēra ar universālindikatoru vai pHmetru visās mēģenēs. Rauga suspensiju pagatavo ar noteiktu koncentrāciju un pievieno vienādu tilpumu visās mēģenēs.

Front 278

Rauga šūnu elpošana: darba gaita: Kā mērīsiet atkarīgos lielumus?

Back 278

Ar lineālu CO2 putu staba augstumu vai ar spiediena vai citu sensoru CO2 vai O2 izmaiņas.

Front 279

3 Organismubarošanās un enerģijas iegūšanas veidi

Back 279

autotrofi/miksotrofi/heterotrofi

Front 280

2 autotrofu veidi

Back 280

fototrofi (fotosintēze) /homotrofi (ķīm. reakcijas)

Front 281

2 heterotrofu veidi

Back 281

fagotrofi/saprotrofi

Front 282

4 fagotrofu veidi

Back 282

zoofāgi/fitofāgi/polifāgi/detritofāgi

Front 283

Autotrofu-Hemotrofu piemēri

Back 283

*slāpekļsaistītājbaktērijas (N2-NH4)

*nitrificētājbaktērijas (NH4-NO2)

*denitrificētājbaktērijas

Front 284

Saprotrofu piemēri

Back 284

vairums sēņu, rūgšanas baktērijas, zirnekļi

Front 285

Pūšanas baktērijas sadala * un patērē *. Procesā izdalās *.

Back 285

Pūšanas baktērijas sadala OBV un patērē O2. Procesā izdalās siltums.

Front 286

miksotrofu piemēri

Back 286

zaļā eiglēna, kukaiņēdāji augi - rasenes, pūslenes, kreimules

Front 287

analizējošā jeb atpakaļkrustošana

Back 287

Aa x aa = Aa un aa, izmanto, lai noteiktu genotipu indivīdam ar dominanto fenotipu (Pp vai PP) pēc pēcnācēju pazīmēm

Front 288

kodominēšana

Back 288

vienas pazīmes veidošanā vienlaikus dominē un izpaužas vairāki gēni (asins grupas)

Front 289

viena gēna izpausme, kas ietekmē vairākas org. pazīmes

Back 289

plejotropiju

Front 290

Mainība izpaužas īpatņu grupai. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 290

neiedzimstošā mainība

Front 291

Izmaiņas var būt gan derīgas, gan kaitīgas. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 291

iedzimstošā mainība

Front 292

Izmaiņas var paredzēt. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 292

neiedzimstošā mainība

Front 293

Mainība skar atsevišķus īpatņus. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 293

iedzimstošā mainība

Front 294

Mainību izsauc vides temperatūra, ūdens režīms, barības vielu daudzums u. c. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 294

neiedzimstošā mainība

Front 295

Izmaiņas skar hromosomas un gēnus. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 295

iedzimstošā mainība

Front 296

Izmaiņas rodas pēkšņi. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 296

iedzimstošā mainība

Front 297

Mainība nav saistīta ar genotipa maiņu. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 297

neiedzimstošā mainība

Front 298

Galvenā nozīme jaunu sugu veidošanās procesā. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 298

iedzimstošā mainība

Front 299

Mainības rezultātā organismi pielāgojas konkrētai videi. (iedzimstošā/ neiedzimstošā mainība)

Back 299

neiedzimstošā mainība

Front 300

Faktori, kas izraisa mutācija

Back 300

mutagēni

Front 301

3n, 4n, 5n....

Back 301

poliploīdija

Front 302

Kādi 2 audzēšanas apstākļi var novērst kartupeļu lakstu puvi?

Back 302

Mazs mitruma daudzums

Stādīšana augsnē, kurā nav auguši ar lakstu puvi inficēti kartupeļi.

Stādīt neinficētus bumbuļus

Front 303

Iesaki2 priekšlikumus selekcionāriem, kā selekcijas rezultātāpilnveidot kartupeļu šķirnes, lai novērstu lakstu puves radītosražas zudumus!

Back 303

Selekcionētagrīnas kartupeļu šķirnes ar pēc iespējas īsāku laikukartupeļu audzēšanai un ar pēc iespējas mazāku auga zaļo daļuvirs zemes, lai šķirnei būtu mazi, īsi laksti un tie būtu zaļinevis visu vasaru bet tikai līdz augustam kad lakstu puve skarvisvairāk.

Front 304

Pretkaitēkļiem izturīgu kartupeļu šķirņu selekcija.

Back 304

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts

Front 305

Latvijasekoloģiskajiem apstākļiem atbilstošu graudaugu šķirņuizstrāde.

Back 305

Valsts Stendes Selekcijas stacija

Front 306

Komercaudzēšanaiatbilstošu augļu koku šķirņu selekcija.

Back 306

Latvijas Valsts augļkopības institūts

Front 307

Apšuselekcija

Back 307

Mežzinātnes institūts “Silava”

Front 308

Rododendrušķirņu selekcija.

Back 308

LU Botāniskais dārzs

Front 309

Etanolproducējošobaktēriju pētījumi.

Back 309

LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts

Front 310

dažu hromosomu skaita palielināšanās, nevis visa komplekta (poliploīdija)

Back 310

heteroploīdija

Front 311

Back 311

Pacienta somatiskāšūna

Olšūna, no kurasizņemts kodols

Olšūna, kurā ievietots somatiskās šūnas kodols

Blastula

Embrionālās cilmes šūnas

Par noteiktiem audiem diferencējušās šūnas

Front 312

Kādā nolūkā veic terapeitisko klonēšanu?

Back 312

Transplantēšanai nepieciešamo audu un orgānuklonēšanai (iegūšanai, pavairošanai), lai ārstētu dažādasslimības – piemēram, leikēmijas, diabēta, Alcheimera slimību(slimības var nenosaukt),/lai nebūtu imūnās atgrūšanastransplantējot orgānus u.c

Front 313

Parasti lilijas ir diploīdi (2n) augi – to šūnas satur 24 hromosomas. Cik hromosomu būs tetraploīdas (4n) lilijas spermijos, kas atrodas ziedputeksnī?

Back 313

24

Front 314

Kādā gadījumā slimību tēvs nevar nodot saviem bērniem, bet var nodot saviem mazdēliem, ja šajās ģimenēs nevienam citam šī slimību izraisošā gēna alēle nav?

Back 314

Ja slimību izraisošā gēna alēle ir recesīva un ar X hromosomu saistīta;

Front 315

Meristēmu kultūras priekšrocības:

Back 315

augus var ātri pavairot lielā skaitā,

no auga, kam ir vīrusslimības, var iegūt veselus augus, jo meristēmu šūnas dalās ātrāk nekā vairojas vīrusi,

meristēmu šūnās viegli radīt mutācijas, kuras izmanto jaunu šķirņu veidošanai

var viegli pavairot augus, kas veģetatīvi nevairojas, ražo maz sēklu.

Front 316

Reproduktīvā dzīvnieku klonēšana

Back 316

Olšūnā iznīcina kodolu, tad olšūnu sapludina ar klonējamāīpatņa somatisko šūnu vai ievieto olšūnā somatiskās šūnaskodolu. Olšūnu ievieto kāda īpatņa dzemdē (surogātmātē).Piedzimst klonējamajam īpatnim ģenētiski identisks organisms.

Front 317

Terapeitiskā klonēšana

Back 317

audu un orgānuaudzēšana no cilmes šūnām. Izmanto, lai izaudzētu audus unorgānus un transplantētu tam pašam cilvēkam no kā ņemtas cilmesšūnas. Nav problēmu ar audu atgrūšanu kā tas notiektransplantējot cita cilvēka orgānus.

Front 318

Herbicīdrezistento (pret augu apkarošanas līdzekļiem izturīgo) ĢM kultūraugu ieguvumi

Back 318

Palielinot rezistenci pret herbicīdiem, kuri dzīvniekiem ir maztoksiski, kultūraugu platībās nav nepieciešams pielietot citu grupu herbicīdus, kuri ir toksiskāki, vidē stabilāki un ar laiku piesārņo ūdenstilpnes.

Ekonomiski izdevīgāk.

Front 319

Herbicīdrezistento (pret augu apkarošanas līdzekļiem izturīgo) ĢM kultūraugu trūkumi

Back 319

pastāv risks, ka herbicīdrezistences gēni svešapputes ceļā var pāriet no ĢM kultūraugiem uz tiem radniecīgām nezālēm un savvaļas augiem.

Modificētais augs var pats kļūt par nezāli kādai citai kultūrai vai pāriet savvaļā.

Front 320

Kaitēkļu rezistento ĢM kultūraugu ieguvumi

Back 320

Nav jālieto insekticīdi, kuru dēļ iet bojā arī derīgās kukaiņu sugas - bites.

Front 321

Kaitēkļu rezistento ĢM kultūraugu trūkumi

Back 321

Līdz ar kaitēkļiem var ciest derīgie kukaiņi.

Pastāv iespēja, ka daļa no kaitēkļiem varētu izdzīvot, paliekot rezistenti pret Bt insekticīdu. Risks, ka rezistentie kaitēkļi savairojas un nomaina dabisko kaitēkļu populāciju.

Front 322

Vīrusu rezistentie ĢM kultūraugu ieguvumi

Back 322

augi ir izturīgāki pret inficēšanos (augu hromosomās ievadīti attiecīgo vīrusu gēni, kuri kodē vīrusa apvalka OBV)

Front 323

Vīrusu rezistentie ĢM kultūraugu trūkumi

Back 323

Risks, ka rekombinācija starp augos ievietotajiem vīrusa gēniem un citiem šūnās iekļuvušajiem vīrusiem var veicināt jaunu vīrusu veidošanos.

Risks, ka horizontālās gēnu pārneses dēļ veidosies pret vīrusiem rezistentas nezāles.

Front 324

Riska faktori ĢM dzīvnieku izmantošanai lauksaimniecībā

Back 324

ĢM dzīvnieku gaļas vai piena lietošana cilvēka uzturā vai lopbarībāvar izraisīt alerģiskas reakcijas.

Blakusefekts - paaugstināta dzīvnieku agresivitāte.

ĢM-šana ir dārga, metodiski darbietilpīga, un rodas maz dzīvotspējīgu īpatņu.

Front 325

Pūšanas baktērijas noārda organiskās atliekas, iegūstot dzīvībai nepiecieš. enerģiju. Kāds vielmaiņas veids?

Back 325

saprotrofi

Front 326

* baktērijas pieder monēru valstij; aizskavē pūšanas bakt. vairošanos (skāba vide); heterotrofi org.

Back 326

pūšanas

Front 327

+ - attiecības (plēsoņu daudzums aug, upuru samazinās)

Back 327

plēsonība

Front 328

+ - attiecības (abu sugu īpatņu skaits samazinās)

Back 328

parazītisms

Front 329

- - attiecības

Back 329

konkurence

Front 330

0 + attiecības

Back 330

komensiālisms

Front 331

+ + attiecības

Back 331

simbioze/mutuālisms

Front 332

Kāpēc rudenī ieteicams notīrīt no ķērpjiem augļu koku stumbrus?

Back 332

Ķērpju lapoņos pārziemo parazīti

Front 333

Kāpēc ķērpjus, kas aug uz koku stumbriem, nevar uzskatīt par parazītiem?

Back 333

Uzsūc nepieciešamās vielas no gaisa nevis no koka

Front 334

Kāpēc ķērpji var augt augu augšanai nepiemērotās vietās?

Back 334

Uzņem nepieciešamās vielas no gaisa nevis no augsnes

Front 335

Kāpēc hlorofila sairšanaaļģu šūnās izraisa ķērpju nīkuļošanu un bojā eju?

Back 335

Aļģe apgādā ķērpja sēni ar organiskajām vielām

Front 336

Rūgšānas baktērijas patērē *. Lielākoties * procesi.

Pūšanas baktērijas patērē **. ** process. Izdalās **.

Back 336

Rūgšānas baktērijas patērē ogļhidrātus. Lielākoties anaeirobi procesi.Pūšanas baktērijas patērē OBV. Aerobs process. Izdalās siltums.