• Shuffle
    Toggle On
    Toggle Off
  • Alphabetize
    Toggle On
    Toggle Off
  • Front First
    Toggle On
    Toggle Off
  • Both Sides
    Toggle On
    Toggle Off
  • Read
    Toggle On
    Toggle Off
Reading...
Front

Card Range To Study

through

image

Play button

image

Play button

image

Progress

1/12

Click to flip

Use LEFT and RIGHT arrow keys to navigate between flashcards;

Use UP and DOWN arrow keys to flip the card;

H to show hint;

A reads text to speech;

12 Cards in this Set

  • Front
  • Back

Sokrāts

469-399 g.p.m.e.


Sokrātiskā metode - Jautājumu metode,


''izzini pats sevi'' - kad cilvēks iedziļinās pats sevī. Svēsele nāk no ideju pasaules un iemājo cilvēkā, pēc nāces tā tur atgriežas un ir atbildīga par nodzīvoto dzīvi

Demokrtīs

470-360 g.p.m.e.


atomisma pamatlicējs, cilvēks veidots no dažāda veida atomiem, dvēsele sastāv no viegliem, kustīgiem atomiem, kas pēc nāves izsējas kosmosā ''iztecējumu teorija''

Hipokrāts

460-380 g.p.m.e.


liek pamatus humorālai teorijai - mācība par 4 organisma sulām, kas nosaka temperamentu, deva aizsākumus zinātniskai tipoloģijai, atšķirību iemeslus meklē iekšienē

Platons

427-347 g.p.m.e.


ideālisma pamatlicējs, dvēsele nāk no ''ideju pasaules'', iemājo cilvēkā, un


ir 3 dvēseles līmeņi -


1. Saprātīgais - atbild par domām, uzskatiem


2. Jūtošais - emocijas, jūtas, atrodas sirdī


3. Pazudinošais - tieksmēm, dziņām, vēsture klusē par atrašanās vietu


metafora par pajūgu un 2 zirgiem (1 zirgs stūrgalvīgs un kavē ceļu uz debesīm)

Aristotelis

384-322 g.p.m.e.


dvēsele ir organisma funkcija, kas ļauj dzīvajam organismam darboties, organisms kā sistēma, pirmais runā par attīstību - pāteju no viena attīstības posma uz nākošo. Teoretizēja par atmiņu, mācīšanos, motivāciju, emocijām, uztveri, personību

Viduslaiku periods

5-13 g.s.


aristoteļa mācības bīstamība, jo viņš neatdalīja dvēseli no ķermeņa (bezjēdzīga mācība par augšāmcelšanos)


zinātnes sistemātiskas iznīcināšanas periods,


aristoteļa mācība turpina attīstīties Arābu kalifātā (9-11.g.s. Ibn – Sina (Avicenna)Ibn Al-Haisams (Algazena)Ibn Rošds (Averroesa))

Renesanse

14-16 g.s.


Antīko vērtību atgriešanās, 15.gs. veidojas grāmatu spiestuves, un humānisti sāk nodarboties ar antīkās literatūras izdošanu, zinātne attīstās mākslinieku, skulporu un arhitektu darbnīcās (mehānikas likumi, anatomija, optika)


Nav izpētes centri, bet zinātne rodas mākslā

Renē Dekrats

1596-1650 17.-19.gs.


Pa visu ķermeni ir trubiņas pa kuru pārvietojas gaismai līdzīgas daļiņas, nosauca par dzīvnieku gadiem. Izveido ''refleksu teoriju'', pastāv 2 substances - materiālā un dvēseliskā, tiek uzskatīts par duālistu

Duālisms

uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas saskaras ar apgalvojumu, ka garīgie fenomeni kaut kādā ziņā nav fiziski

Vilhelms Vundts

(1832-1920)


1879.g. Leipcigā nodibināja pirmo psiholoģisko pētījumu labaratoriju, pētīja sajūtas, reakcijas laiku, asociācijas. Metode - introspekcija(pašpētīšana, pašnovērošana)


Meklēja psihes struktūru (strukturālisma virziens psiholoģijā) . Psiholoģijas ''dzimšanas'' laiks. Mērījā laiku kopš cilvēks dzird bumbas atsišanos un telegrāfam piespiež taustiņu

Viljams Džeimss

(1842-1919)


1881. g. ASV sāk pētīt psihisko parādību priekšnosacījumus, mērķis - izpētīt psihes funkcijas (kā tā darbojas)- funkcionālisma virziens psiholoģijā



Krīze psiholoģijā

20.gs.10-30-tie gadi


20. gs. sākumā attīstītākajās valstīs pastāv ļoti atšķirīgi uzskati par -


1. pētījuma priekšmetu (kas jāpēta)


2. pētījuma metodēm (kā jāpēta)


3. jēdzieniem


Veidojas konkurējoša, naidīga savstarpēja attieksme starp dažādām uzskatu sistēmām (psih. virzieniem, skolām)


Tas ir iemesls psiholoģijas zinātnes neviennozīmīgumam arī mūsdienās