Use LEFT and RIGHT arrow keys to navigate between flashcards;
Use UP and DOWN arrow keys to flip the card;
H to show hint;
A reads text to speech;
18 Cards in this Set
- Front
- Back
|
Geštaltpsiholoģija |
Pamatlicēji - Markss Vertheimers, Volfgangs Kēlers, Kurts Kofka. Veidojās Vācijā 1912.g. un pēta uztveri. Cilvēks pasauli uztver veselumā, nevis pa detaļām (geštalta likumi apm. 100), Fī fenomens (lampiņas izdziestot liekas, ka krīt), Insaits (pēkšņa atklāsme, kāds jaut. nomoka un pēkšņi atrodi atbildi) Mūsdienās neeksistē |
|
|
Kognitīvā psiholoģija. |
(nav noteikta ''dzimšanas" vieta un laiks) Radās ASV kā pretreakcija biheiviorismam (jo nevarēja izskaidrot runu, atmiņu, domāšanu) 1956.g. Hārvardas Uni. dibināts kognitīvo pētījumu centrs - vadītājs Džordžs Millers (interesēja valodas, nav vienīgais pamatlicējs). Jēdzienu ieviesa Ulrihs Naisers. Pēta domu tēlus, atmiņu, uzmanību. Mūsdienās attīstīta, mūsdienīgā intelekta problēma. Uzmanības centrā - izziņa |
|
|
Kognitīvās psih. pārstāvji |
Žans Piažē - eksperimentēja ar bērniem un pierādīja, ka katrā vecumā var veikt citas darbības, intelekta attīstība notiek pakāpeniski, secīgās stadijās |
|
|
Humānistiskā psiholoģija |
Veidojās 1940-1950.g. ASV kā pretreakcija psihoanalīzei un biheiviorismam. Tā ir veselu cilvēku psiholoģija, cilvēka griba un izvēle veido uzvedību, pēta personības veidošanos. Pamatlicēji : Karls Rodžers, Abrahams Maslovs, Fromms, Entonijs Satičs. Pielieto beznosacījuma pozitīvu attieksmi un emātisko klausīšanos (atbalsta grupas) |
|
|
Humānistiskās psih. pamatprincipi |
Pieredzei un jēgai, nevis uzvedībai, ir jābūt psiholoģiskās izpētes fokusā. Katrs cilvēks ir unikāls, piemīt patiesais ''Es'' un tā sasniegšana ir katra mērķis, lai sasniegtu jārealizē savs potenciāls, jādzīvo saskaņā ar savu iekšējo patību. Katram cilvēkam ir izvēles iespējas unatbildība par šo izvēli. Kreativitāte, mīlestība, autonomija, laime,esamības jēga. visam ir tendente attīstīties no vienkāršām uz sarežģītām formām. |
|
|
Pašaktualizācija Aktualizācija (humāniskā) |
1. tendence aktualizēt savu ''es''tādu, kādu cilvēks to apzinās 2. tiekšanās uz potenciāla realizēšanu |
|
|
Es-koncepcija ideālais Es (humāniskā) |
1. visi indivīda esamības un pieredzes aspekti, kuri ir pārstāvēti viņa apziņā. Sāk veidoties no agras bērnības. Savu priekšstatu par sevi mēs veidojam vērojot citu cilvēku reakcijas un attieksmi pret mums. Pēc mūsu „Es-koncepcijas” var spriest par to, kā pret mums attiecās nozīmīgie cilvēki (vecāki, māsas/brāļi, skolotāji). Ja mēs uzskatam, ka esam stulbi, tas nozīmē, ka bija kāds, kurš apšaubīja vai noniecināja mūsu prāta spējas. 2. tas, kāds indivīds vēlās būt. tādu personības īpašību kopums, kādas, mūsuprāt, ir nepieciešamas, lai mēs kļūtu normāli/adekvāti un pat perfekti. Šie priekšstati mēdz būt atrauti no realitātes, jo bieži vien ir pārāk grandiozi un tāpēc nav sasniedzami. Atšķirība starp abiem rada inkongruenci (nesakritību) |
|
|
Kopsavilkums (humāniskā) |
+ radīja savu pieeju psiholoģiskajai konsultēšanai un psihoterapijai, uzsāka patības (es) pētījumus - daudzas teorija ir filozofisku un reliģisku uzskatu izklāsts, hipotēzes nav pārbaudītas pētījumos, nav instrumenta es-konc. un subj. pieredzes mērīšanai, nebija skaidri izstrādātas pētniecības metodoloģijas, katrs piedāvājas savu personības teoriju. |
|
|
Vajadzību apmierinājuma pakāpe Fizioloģiskās vajadzības Drošība mīlestība un piederība Pašcieņa Pašīstenošanās % |
1. 85% 2. 70% 3. 50% 4. 40% 5. 10% |
|
|
Veselīgas personības īpašības |
1. efektivīva realitātes uztvere 2. sevis, citu un dabas pieņemšana 3. spontanitāte, vienkāršība, dabiskums 4. fokusēšanās uz problēmu 5. personiskās dzīves nepieciešamība 6. autonomija (likums) 7. augstākie pārdzīvojumi 8. kopības izjūta 9. izcilas attiecības ar cilvēkiem 10. līdzekļu atbildība mērķiem 11. filozofiska humora izjūta 12. radošums 13. pretošanās akulturācijai (viena tauta pārņem otras kultūru) |
|
|
Moslova teorijas kopsavilkums (humāniskā) |
+ palī∂z veidot vienotu priekšstatu par uzvedību, lika pamatus transpersonālajai psih., psiholoģijai jābūt intuitīvai, iracionālai, mistiskais jāapbrīno nevis jāanalizē. moslovs atkāpās no humānistiskās psih. un pievērsās garīguma problēmām un izmainītajiem apziņas stāvokļiem - pieņēmumi par pašīstenošos un vajadzību hierarhiju nav eksperimentāli pierādīti |
|
|
kognitīvās struktūras |
Organizē info. un vienlaikus ietekmē to, kā mēs uztveram lietas, cilvēkus, notikumus un kā uz tiem reaģējam. Centrā - apziņas pētījumi |
|
|
Sociālais konstrukcionisms |
Radās 20. gs. vidū. Pārstāvis - ASV psihologs Kenets Gergens. Veidoja kā opozīciju tradicionālajai psiholoģijai. Norādīja, ka visas zināšanas ir sociāli konstruētas un nevar pretendēt uz patiesību ārpus sociuma. Realitāte -sociālās vienošanās rezultāts. Zināšanu Veidošanās Pricesā Jāņem Vērā Sociālās Vides Nozīme, Jo Indivīds Konstruē Zināšanas Darbībā, Sociālā Un Kultūras Kontestā, Mijiedarbojoties Ar Vidi. |
|
|
Sociums |
liela, patstāvīga sociāla kopība, kurā pastāv cilvēku darbības nosacījmu un kultūras vienotība. Augstākā forma ir sabiedrība kā viengabalaina sociāla sistēma |
|
|
Sociālais konstrukcionisms kritika |
Ja tiek pieņemts, ka zināšanas ir patiesas tikai konktrētā sociālā grupā un tās ietvaros, tas nozīmē akceptēt totālu relatīvismu. Tā kā konteksts nepārtraukti mainās, tad objektīvas zināšanas vai patiesība neeksistē |
|
|
Psihodinamiskā pieeja |
psiholoģijas skola, kas pievēršas neapzinātajiem spēkiem un konfliktiem cilvēka personībā, uzskatot, ka cilvēki nekontrolē savu uzvedību ar saprātu, bet rīkojas dažādu neapzinātu impulsu un vēlmju vadīti. |
|
|
Sociālais (kultūras) konstrukcionisms |
Psiholoģijas skola, kuras pārstāvji pievērš īpašu uzmanību sociālā konteksta nozīmei indivīda un sabiedrības dzīvē. |
|
|
Uz pierādījumiem balstīta prakse |
lēmumu pieņemšanas process, kurā tiek izmantoti pieejamie pētījuma dati, speciālista kompetence un konteksta raksturojums. t.i. vislabāko pierādījumu izmantošana, lai pieņemtu izsvērtus un pamatotus lēmumus |
