• Shuffle
    Toggle On
    Toggle Off
  • Alphabetize
    Toggle On
    Toggle Off
  • Front First
    Toggle On
    Toggle Off
  • Both Sides
    Toggle On
    Toggle Off
  • Read
    Toggle On
    Toggle Off
Reading...
Front

Card Range To Study

through

image

Play button

image

Play button

image

Progress

1/51

Click to flip

Use LEFT and RIGHT arrow keys to navigate between flashcards;

Use UP and DOWN arrow keys to flip the card;

H to show hint;

A reads text to speech;

51 Cards in this Set

  • Front
  • Back

A. carotis communis iznāk no krūšu dobuma caurapertura thoracis superior, iet uz augšu līdz trigonum caroticum kakla asinsvadu un nervu kūlīšasastāvā.


Kūlīti veido:


........ - mediālajā pusē,




......- laterāli no artērijas,




... - abu asinsvadu mugurpusē,




...... - abu asinsvadu priekšpusē.

Kūlīti veido:


a. carotis communis - mediālajā pusē,




v. jugularis interna - laterāli no artērijas,




n. vagus (X) - abu asinsvadu mugurpusē,ansa




cervicalis - abu asinsvadu priekšpusē.

Kūlītis pieguļ ..... muskuļiem. No priekšpuses kūlīti sedz ....., ....un šķērso....

Ap asinsvadu un nervu kūlīti kakla fascija veido saistaudu maksti.


Kūlītis pieguļ dziļajiem unlaterālajiem kakla muskuļiem. No priekšpuses kūlīti sedz m. sternocleidomastoideus, platysma unšķērso m. omohyoideus

A. carotis communis sadalīšanās vietā ..... starp a. carotis interna et externa atrodas ovāls veidojums -......



Tajā ir hemoreceptori, kas uztver asins sastāva ķīmiskās izmaiņas.

A. carotis communis sadalīšanās vietā vairogskrimšļa augšējās malas līmenī starp a. carotis interna et externa atrodas ovālsveidojums - glomus caroticum.



Tajā ir hemoreceptori, kas uztver asins sastāva ķīmiskās izmaiņas.

A. carotis externa sākas no kopējās miegartērijas sadalīšanās vietas trigonum caroticum apvidū. Ejot uz augšu,artērija šķērso ....., .... un nokļūst .....

A. carotis externa sākas no kopējās miegartērijas sadalīšanās vietas trigonum caroticum apvidū.


Ejot uz augšu,artērija šķērso venter posterior musculi digastrici, m. stylohyoideus un nokļūst fossaretromandibularis

A. carotis externa ieiet....masā un iet pa to līdz collummandibulae, kur sadalās 2 gala: zaros....un.....

A. carotis externa ieiet glandula parotidea masā un iet pa to līdz collummandibulae, kur sadalās 2 gala zaros: a. temporalis superficialis un a. maxillaris

A. carotis externa ir ... sānu zari, ko iedala trīs grupās.



Priekšējā grupa: .......




Mediālā grupa: .....




Mugurējā grupa: .......

Priekšējā grupa: a. thyroidea superior, a. lingualis un a. facialis.




Mediālā grupa: a. pharyngea ascendens.




Mugurējā grupa: a. occipitalis un a. auricularis posterior

A. thyroidea superior atiet no a. carotis externa sākuma daļas, iet lokveidīgi uz leju unsazarojas vairogdziedzerī.


Pa ceļam dod zaru - ....., kas kopā ar ....no.... caur membrana thyrohyoidea ieiet balsenē un apasiņo to (kopā ar a. laryngeainferior). A. thyroidea superior dod zarus un apasiņo ..... muskuļu grupu zem.....un ...........

Pa ceļam dod zaru - a. laryngea superior, kas kopā ar r. internus no n.laryngeus superior caur membrana thyrohyoidea ieiet balsenē un apasiņo to (kopā ar a. laryngeainferior).




A. thyroidea superior dod zarus un apasiņo kakla taisno muskuļu grupu zem os hyoideumun m. sternocleidomastoideus.

A. lingualis atiet no a. carotis externa.... līmenī, virzās uz priekšu, zem..... ieiet mēles saknē un iet starp tās muskuļiem, beidzoties ar gala zaru......




A. lingualis dod ...., kas apasiņo dorsum linguae gļotādu līdz epiglottis, un....., kas apasiņo glandula sublingualis, mutes dobuma apakšējās sienas gļotādu un auduskakla apvidū virs os hyoideum

A. lingualis atiet no a. carotis externa os hyoideum līmenī, virzās uz priekšu, zem m.hyoglossus ieiet mēles saknē un iet starp tās muskuļiem, beidzoties ar gala zaru a. profunda linguae.




A. lingualis dod rr. dorsales linguae, kas apasiņo dorsum linguae gļotādu līdz epiglottis, un a.sublingualis, kas apasiņo glandula sublingualis, mutes dobuma apakšējās sienas gļotādu un auduskakla apvidū virs os hyoideum

A. facialis beidzas ar gala zaru - ..... kas acs mediālā kaktiņa apvidū anastomozē ar....no .....



Tādējādi acs mediālajā kaktiņā izveidojas anastomoze starp ... un.....sistēmu sazarojumiem.

A. facialis beidzas ar gala zaru - a. angularis, kas acs mediālā kaktiņa apvidū anastomozē ar a. dorsalis nasi noa. ophthalmica.



Tādējādi acs mediālajā kaktiņā izveidojas anastomoze starp a. carotis externa un a.carotis interna sistēmu sazarojumiem.

A. facialis pa ceļam dod sānu zarus:


1) kakla apvidū: ......

1) kakla apvidū:


a. palatina ascendens - apasiņo palatum molle, anastomozē ar a. palatina descendens zariem,




r. tonsillaris - apasiņo tonsilla palatina,




rr. glandulares - atiet apvidū, kur sejas artērija šķērso glandula submandibularis un apasiņoattiecīgo dziedzeri,




a. submentalis - iet pa mutes dobuma apakšējās sienas ārējo virsmu, apasiņojot to un glandulasubmandibularis,

A. facialis pa ceļam dod sānu zarus:




2) sejas daļā: ..... - atiet no a. facialis mutes kaktiņa apvidū, iet pa apakšlūpu, apasiņo to unviduslīnijā anastomozē ar tādu pašu pretējās puses artēriju,




...... - arī sākas mutes kaktiņa apvidū, iet pa augšlūpu, apasiņo to un anastomozēar pretējās puses līdzīgu artēriju.

2) sejas daļā:


a. labialis inferior - atiet no a. facialis mutes kaktiņa apvidū, iet pa apakšlūpu, apasiņo to unviduslīnijā anastomozē ar tādu pašu pretējās puses artēriju,




a. labialis superior - arī sākas mutes kaktiņa apvidū, iet pa augšlūpu, apasiņo to un anastomozēar pretējās puses līdzīgu artēriju.




Četras lūpu artērijas izveido ap mutes atveri arteriālo gredzenu

A. pharyngea ascendens gala zars - .... izejot caur....., ieiet galvaskausa mugurējā bedrē un apasiņo cietosmadzeņu apvalku.



A. pharyngea ascendens kakla apvidū apasiņo ...., .....muskuļus un.... gļotādu.

Artērijas gala zars - a.meningea posterior, izejot caur foramen jugulare, ieiet galvaskausa mugurējā bedrē un apasiņo cietosmadzeņu apvalku.



A. pharyngea ascendens kakla apvidū apasiņo rīkles sienu, dziļos kakla muskuļus un cavitas tympani gļotādu.

A. occipitalis atiet no a. carotis externa....apakšējās malas līmenī.


Artērija iet aiz šī muskuļa dorsālā virzienā un ieguļ ...... Tā dod zarus, kas apasiņo ...., auduspakauša apvidū un ....fossa cranii posterior apvidū.

A. occipitalis atiet no a. carotis externa venter posterior musculi digastrici apakšējās malas līmenī.


Artērija iet aiz šī muskuļa dorsālā virzienā un ieguļ sulcus arteriae occipitalis. Tā dod zarus, kas apasiņo m. sternocleidomastoideus, auduspakauša apvidū un cieto smadzeņu apvalku fossa cranii posterior apvidū.

A. auricularis posterior atiet no a. carotis externa....augšējās malas līmenī.




Pa ceļam no artērijas atiet ...., kas nokļūst bungdobumā, apasiņo to un .... gļotādu.

A. auricularis posterior atiet no a. carotis externa venter posterior musculi digastrici augšējāsmalas līmenī.



Pa ceļam no artērijas atiet a. stylomastoidea, kas nokļūstbungdobumā, apasiņo to un cellulae mastoideae gļotādu.

A. temporalis superficialis atiet no a. carotis externa ..... līmenī.



..... līmenī a. temporalis superficialis sadalās par .... un ....



... apasiņo pieres apvidu, var veidot anastomozes ar ..... zariem.



...sazarojas deniņu un paura apvidū, var veidot anastomozes ar.... un.... zariem.

A. temporalis superficialis




Margo supraorbitalis līmenī a.temporalis superficialis sadalās par r. frontalis un r. parietalis.


R. frontalis apasiņo pieres apvidu, var veidot anastomozes ar a. ophthalmica zariem.


R. parietalis sazarojas deniņu un paura apvidū, var veidot anastomozes ar a. auricularis posterior un a. occipitalis zariem.

Pa ceļam a. temporalis superficialis dod sānu zarus:


rr. ....




a....




a.....

Pa ceļam a. temporalis superficialis dod sānu zarus:


rr. auriculares anteriores uz ārējo ausi, glandula parotidea




a. temporalis media uz m. temporalis




a. transversa faciei apasiņo sejas sānu virsmu

A. maxillaris sākuma daļa atrodas aiz .....




Tālāk artērija iet caur.... starp ......




Caur ...... artērija nokļūst.....




A. maxillaris, atbilstoši tās gaitai, nosacīti iedala 3 daļās: aiz...., ...., ..........

A. maxillaris sākuma daļa atrodas aiz collummandibulae. Tālāk artērija iet caur fossa infratemporalis starp m. pterygoideus medialis et lateralis.


Caur fissura pterygomaxillaris artērija nokļūst fossa pterygopalatina.


A. maxillaris, atbilstoši tāsgaitai, nosacīti iedala 3 daļās: aiz collum mandibulae, in fossa infratemporalis, in fossapterygopalatina.

Aiz collum mandibulae no a. maxillaris atiet zari:




.....




.....




....




......

A. alveolaris inferior




A. auricularis profunda




A. meningea media




A. tympanica anterior

A. alveolaris inferior iet caur .... un, iznākot caur....., beidzas kā....., kas apasiņo.... un ādu zoda apvidū.




Pirms ieiešanas iekš ..... no a. alveolaris inferior atdalās....., kas apasiņo....un .....




Ejot caur....., no a. alveolaris inferior atiet.... uz zobiem un ..... uz smaganām

A. alveolaris inferior iet caur canalis mandibulae un, iznākot caur foramen mentale, beidzaskā r. mentalis, kas apasiņo mīmikas muskuļus un ādu zoda apvidū.




Pirms ieiešanas iekš canalismandibulae no a. alveolaris inferior atdalās r. mylohyoideus, kas apasiņo m. mylohyoideus un venteranterior musculi digastrici.




Ejot caur canalis mandibulae, no a. alveolaris inferior atiet rr. dentalesuz zobiem un rr. peridentales uz smaganām

A. auricularis profunda apasiņo.... un .......

A. auricularis profunda apasiņo meatus acusticus externus, membrana tympani un art.temporomandibulari

A. meningea media caur......ieiet galvaskausa vidējā bedrē un apasiņo ......un ......apvidū.




No a. meningea media atiet neliels zars uz cavitastympani gļotādu

A. meningea media caur foramen spinosum ieiet galvaskausa vidējā bedrē un apasiņo duramater fossa cranii media un calvaria apvidū.




No a. meningea media atiet neliels zars uz cavitastympani gļotādu

A. tympanica anterior - zars uz ..... gļotādu.

A. tympanica anterior - zars uz cavitas tympani gļotādu.

In fossa infratemporalis




....- uz .....


...... (anterior / posterior) - uz.....,


.... - uz ....... medialis et lateralis,


..... - uz m. buccinator.

A. masseterica




Aa. temporales profundae (anterior / posterior) - uz m. temporalis,


Rr. pterygoidei - uz m. pterygoideus medialis et lateralis,


A. buccalis - uz m. buccinator.

In fossa pterygopalatina a. maxillaris


......


......


......


......


......

Aa. alveolares superiores posteriores


A. palatina descendens


A. canalis pterygoidei


A. sphenopalatina


A. infraorbitalis


Aa. alveolares superiores posteriores


caur..... atgriežas atpakaļ fossa infratemporalis, pa .... atverēm..... ieiet tāda paša nosaukuma kanālos un ar .... et .....apasiņo augšējos mugurējos zobus un smaganas,

Aa. alveolares superiores posteriores caur fissura pterygomaxillaris atgriežas atpakaļ fossainfratemporalis, pa tuber maxillae atverēm foramina alveolaria ieiet tāda paša nosaukuma kanālosun ar rr. dentales et rr. peridentales apasiņo augšējos mugurējos zobus un smaganas.

A. palatina descendens, ejot p....., nonāk aukslēju ..... virsmā unsazarojas gan cieto aukslēju pārklājos, gan mīksto aukslēju muskuļos un gļotādā,

A. palatina descendens, ejot pa canalis palatinus major, nonāk aukslēju apakšējā virsmā unsazarojas gan cieto aukslēju pārklājos, gan mīksto aukslēju muskuļos un gļotādā,

A. canalis pterygoidei iet pa.... un apasiņo ....un.....gļotādu.

A. canalis pterygoidei iet pa canalis pterygoideus un apasiņo tuba auditiva un nasopharynxgļotādu,

A. sphenopalatina caur.....nokļūst deguna dobumā, apasiņo ...... gļotādu un deguna dobuma gļotādu tā mugurējā un apakšējā daļā.




A. sphenopalatina gala zars iet pa..... un apasiņo gļotādu cieto aukslēju priekšējā daļā.




Anastomozē ar....

A. sphenopalatina caur foramen sphenopalatinum nokļūst deguna dobumā, apasiņosinus sphenoidalis gļotādu un deguna dobuma gļotādu tā mugurējā un apakšējā daļā.



A.sphenopalatina gala zars iet pa canalis incisivus un apasiņo gļotādu cieto aukslēju priekšējā daļā.


Anastomozē ar a. palatina descendens.

A. infraorbitalis caur ...ieiet acs dobumā.


Te artērija iet pa....et.. un, iznākot pa .... sejas priekšējā virsmā, sadalās sīkākos gala zaros, kas apasiņo.... un ādu apvidū no acs spraugas līdz mutes atverei.

A. infraorbitalis caur fissura orbitalis inferior ieiet acs dobumā.

Te artērija iet pasulcus et canalis infraorbitalis un, iznākot pa foramen infraorbitale sejas priekšējā virsmā,sadalās sīkākos gala zaros, kas apasiņo mīmikas muskuļus un ādu apvidū no acs spraugas līdzmutes atverei.



Acs dobumā no a. infraorbitalis atiet zari uz muskuļiem acs dobuma apakšējā sienā.


Kanālā no a. infraorbitalis atiet sānu zari....., kas ieiet....un ar ....apasiņo ...un... un..., kā arī zari uz sinus....

Acs dobumā no a. infraorbitalis atiet zari uz muskuļiem acs dobuma apakšējā sienā.


Kanālā no a. infraorbitalis atiet sānu zari aa. alveolares superiores anteriores, kas ieiet augšžoklī un ar rr. dentales et rr. peridentales apasiņo augšžokļa priekšējos un vidējos zobus un smaganas, kā arī zari uz sinus maxillaris gļotādu

A. carotis interna topogrāfiski iedala 4 daļās: ....

A. carotis interna topogrāfiski iedala 4 daļās:


Uz kakla -...., a. carotis interna sākumā iet laterāli no a. carotis externa, tad pamugurpusi nonāk tās mediālā pusē.


A. carotis interna sākuma daļa ir nedaudz paplašināta, ko saucpar.......


Tā sieniņā ir īpaši receptori, kuri piedalās ..... Šajā daļāartērija zarus nedod.


Tālāk artērija nonāk ....., kur ieiet.....


Kanālā no artērijasatiet zari uz.....


Izejot no kanāla, artērija nonāk ....


Te artērija iet pa .... mugurējo galu un ieiet sinus ...., kur atrodas venozajāsasinīs.


No venozā sīnusa a. carotis interna iznāk processus clinoideus anterior līmenī ...

Uz kakla - pars cervicalis, a. carotis interna sākumā iet laterāli no a. carotis externa, tad pamugurpusi nonāk tās mediālā pusē. A. carotis interna sākuma daļa ir nedaudz paplašināta, ko saucpar sinus caroticus. Tā sieniņā ir īpaši receptori, kuri piedalās asins cirkulācijas regulēšanā. Šajā daļāartērija zarus nedod.Tālāk artērija nonāk deniņkaulā - pars petrosa, kur ieiet canalis caroticus.


Kanālā no artērijasatiet zari uz cavitas tympani.


Izejot no kanāla, artērija nonāk fossa cranii media.


Te artērija iet pasulcus caroticus mugurējo galu un ieiet sinus cavernosus - pars


cavernosa, kur atrodas venozajāsasinīs.


No venozā sīnusa a. carotis interna iznāk processus clinoideus anterior līmenī - parscerebralis

Parscerebralis, izveido nelielu izliekumu uz augšu un uz mugurpusi, un beidzas, sadaloties zaros: ............

a. ophthalmica,


a. cerebri anterior,


a. cerebri media,


a. communicans posterior,


a. choroidea anterior.

A. ophthalmica acs dobumā ieiet caur......



Artērija iet uz priekšu gar acs dobuma...sienu un beidzas acs ....ar gala zaru -....., kas apasiņo....apvidu, un izveido anastomozi ar.... no...


Pa ceļam a.ophthalmica dod sānu zarus, kas apasiņo ....

A. ophthalmica acs dobumā ieiet caur canalis opticus.


Artērija iet uz priekšu gar acs dobumamediālo sienu un beidzas acs mediālajā kaktiņā ar gala zaru - a. dorsalis nasi, kas apasiņo asarumaisiņu un deguna saknes apvidu, un izveido anastomozi ar a. angularis no a. facialis.


Pa ceļam a.ophthalmica dod sānu zarus, kas apasiņo visu acs dobuma saturu, pieri un deguna dobuma gļotādu

A.Ophthalmica zari: CCiMSSLEEP


C....


Ci....


M...


S.....


S.....


L....


E....


P...


E....



A. centralis retinae


Aa. ciliares posteriores longae et breves


Aa. musculares


A. lacrimalis


Aa. palpebrales mediales


A. supraorbitalis


A. supratrochlearis


A. ethmoidalis anterior


A. ethmoidalis posterior

A. centralis retinae ieiet.... un, ejot starp tā šķiedrām, sasniedz ....., kursazarojas tīklenē

A. centralis retinae ieiet n. opticus un, ejot starp tā šķiedrām, sasniedz bulbus oculi, kursazarojas tīklenē

Aa. ciliares posteriores longae et breves sazarojas , apasiņo to unpiedalā.... veidošanā, kā arī dod zarus uz ārējo apvalku -...

Aa. ciliares posteriores longae et breves sazarojas tunica vasculosa bulbi, apasiņo to unpiedalās circulus arteriosus iridis major et minor veidošanā, kā arī dod zarus uz ārējo apvalku -sklēru.

Aa. musculares iet uz acābola kustību muskuļiem.


No tām atiet....., kassazarojas..., dod zarus uz konjunktīvu un piedalās..... veidošanā.

Aa. musculares iet uz acābola kustību muskuļiem.


No tām atiet aa. ciliares anteriores, kassazarojas sklērā, dod zarus uz konjunktīvu un piedalās circulus arteriosus iridis major et minorveidošanā.

A. lacrimalis iet gar acs dobuma laterālo sienu uz .... un apasiņo to.


Pa ceļamdod 2 sānu zarus -....., kas apasiņo augšējā un apakšējā plakstiņa laterālāsdaļas.

A. lacrimalis iet gar acs dobuma laterālo sienu uz glandula lacrimalis un apasiņo to. Pa ceļamdod 2 sānu zarus - aa. palpebrales laterales, kas apasiņo augšējā un apakšējā plakstiņa laterālāsdaļas.

Aa. palpebrales mediales apasiņo plakstiņu mediālās daļas.

Laterālās un mediālās plakstiņuartērijas anastomozē savā starpā.


Tādējādi plakstiņos izveidojas arteriāli loki - .....

Aa. palpebrales mediales apasiņo plakstiņu mediālās daļas.

Laterālās un mediālās plakstiņuartērijas anastomozē savā starpā.


Tādējādi plakstiņos izveidojas arteriāli loki - arcus palpebralissuperior et inferior.

A. supraorbitalis iet gar orbītas augšējo sienu un atstāj acs dobumu pa....



Nonākot pieres apvidū, apasiņo ādu, muskuļus un anastomozē ar....no.....

A. supraorbitalis iet gar orbītas augšējo sienu un atstāj acs dobumu pa incisura supraorbitalis.



Nonākot pieres apvidū, apasiņo ādu, muskuļus un anastomozē ar r. frontalis no a. temporalissuperficialis

A. supratrochlearis atstāj acs dobumu pa ....un nonāk pieres apvidus mediālajādaļā, kur apasiņo ādu un muskuļus
A. supratrochlearis atstāj acs dobumu pa incisura frontalis un nonāk pieres apvidus mediālajādaļā, kur apasiņo ādu un muskuļus
A. ethmoidalis anterior caur ... nonāk....

Šeit noartērijas atiet ...., kas apasiņo ....priekšējās galvaskausa bedres apvidū.


Tālāk..... caur ..... nokļūst deguna dobumā, kur apasiņo.... un ..... gļotādu

A. ethmoidalis anterior caur foramen ethmoidale anterius nonāk fossa cranii anterior.

Šeit noartērijas atiet r. meningeus anterior, kas apasiņo dura mater priekšējās galvaskausa bedres apvidū.


Tālāk a. ethmoidalis anterior caur foramina cribrosa nokļūst deguna dobumā, kur apasiņo degunadobuma, sinus frontalis un cellulae ethmoidales gļotādu

A. ethmoidalis posterior caur....nokļūst ..... un tālāk deguna dobumā, kur apasiņo gļotādu.

A. ethmoidalis posterior caur foramen ethmoidale posterius nokļūst cellulae ethmoidalesposteriores un tālāk deguna dobumā, kur apasiņo gļotādu.

A. cerebri anterior iet mediāli uz priekšu un .... sākuma daļā veido anastomozi ar pretējās puses artēriju, ko sauc par....


Tālāk a. cerebri anterior apliecas ap ...un iet pa pusložu mediālo virsmu līdz.....

A. cerebri anterior iet mediāli uz priekšu un fissura longitudinalis cerebri sākuma daļā veidoanastomozi ar pretējās puses artēriju, ko sauc par a. communicans anterior.


Tālāk a. cerebrianterior apliecas ap genu corporis callosi un iet pa pusložu mediālo virsmu līdz sulcusparietooccipitalis.


A. cerebri anterior apasiņo .... un .... mediālajā pusložu virsmā.


Uz .....artērija apasiņo .......


Smadzeņu apakšējā virsmā a. cerebri anterior apasiņo.....

A. cerebri anterior apasiņo lobus frontalis un lobus parietalis mediālajā pusložu virsmā.


Uz facies superolateralis artērija apasiņo gyrus frontalis superior, gyrus precentralis et postcentralis augšējās daļas un lobulus parietalis superior.


Smadzeņu apakšējā virsmā a. cerebri anterior apasiņo gyrus rectus.

   A. cerebri apasiņo ....
A. cerebri apasiņo ....
A. cerebri media iet pa ....., pieguļot pie ..... Ar saviem zariem apasiņo...,pusložu balto un pēlēko vielu......., kā arī pusložu superolaterālo virsmu: ......, izņemot .......
A. cerebri media iet pa sulcus lateralis cerebri, pieguļot pie insula.

Ar saviem zariem apasiņo insula,pusložu balto un pēlēko vielu (nucleus lentiformis, nucleus caudatus, capsula interna), kā arī pusložu superolaterālo virsmu: gyrus frontalis inferior et medius, gyrus precentralis et postcentralisapakšējās daļas,


lobulus parietalis inferior un lobus temporalis, izņemot gyrus temporalis inferior.

A. communicans posterior iet dorsālā virzienā gar .... malām, dod nelielus sānu zarus uz .... veidojumiem un anastomozē ar.... no.....

A. communicans posterioriet dorsālā virzienā gar sella turcica malām, dod nelielus sānu zarus uz hypothalamusveidojumiem un anastomozē ar a. cerebri posterior no a. basilaris.

A. choroidea anterior ieiet.....un piedalās.....et ...veidošanā, kā arī dod zarus uz.....et.....

A. choroidea anterior ieiet cornu inferius ventriculi lateralis un piedalās plexus choroideus ventriculilateralis et tertii veidošanā, kā arī dod zarus uz substantia alba et grisea hemispherii cerebri.

Smadzeņu pamatnē ap hypothalamus atrodas circulus arteriosus cerebri (Willis).


To veido abupušu a. carotis interna zari un a. basilaris zari (no a. subclavia sistēmas): ........