• Shuffle
    Toggle On
    Toggle Off
  • Alphabetize
    Toggle On
    Toggle Off
  • Front First
    Toggle On
    Toggle Off
  • Both Sides
    Toggle On
    Toggle Off
  • Read
    Toggle On
    Toggle Off
Reading...
Front

Card Range To Study

through

image

Play button

image

Play button

image

Progress

1/20

Click to flip

Use LEFT and RIGHT arrow keys to navigate between flashcards;

Use UP and DOWN arrow keys to flip the card;

H to show hint;

A reads text to speech;

20 Cards in this Set

  • Front
  • Back

Džons Loks

iedzimtībai nav nozīmes, bērns piedzimst kā balta lapa uz kuras vide raksta savas vēstules

Žans Žaks Ruso

18.gs. formulē likumu ''daba pati izvēlas sev ceļu'', bērns kā uzmanīgs pētnieks, kas patstāvīgi vada savu attīstību tai virzienā, kuru viņām nosaka daba un iedzimtības




līdz pat pagājušā gs. 60. gadiem attīstība psih. jomā ģenētikas pētījumi tika ingorēti

Optimāla cilvēka attīstība

norit iedzimtības un vides ciešā mijiedarbībā

Iedzimtas lietas

Izskats, veselība, slimība, temperiments, gudrība, humora izjūta, fiziskās dotības (talants), intelekts 50%, seksuālā orientācija, instinkti (zīšana), 6 pamatemocijas (laimīgs, dusmīgs, bēdīgs, izbrīnīts, nobijies, izjūtot riebumu), komunikācija, runa

Dzīves laikā iegūtās lietas

Morālās vērtības, ģimeniskums, humora izjūta (IQ), zināšanas, veselība, slimība, intelekts 50%, talants, uzvedības modeļi, valoda, intereses, griba, motivācija, raksturs

Uzvedības ģenētika

zinātnes nozare, kas fokusējas uz gēnu un vides ietekmi uz uzvedību un psihiskajiem procesiem. Sākot ar 20.gs. 60.g. tiek veikti pētījumi - sākumā ar dzīvniekie, tad cilvēkiem

Gēni : cilvēka dzīves kodols

katram ir 23 hromosomu pāri (46), pusi nesusi olšūna, otru-spermotozoīds. Hromosomās ir gēni, kas sastāv no DNS. Cilvēkam ir apm. 20000-25000 gēnu. Tie atbild par izskatu, fizioloģiskajiem procesiem, regulē šūnu diferencēšanos, nosaka attīstības tempu (tie ir specifiski un tos dažādos dzīves periodos ieslēdz un izslēdz citi gēni).

Genotips

visu cilvēkam piemītošo gēnu kopums

Fenotips

novērojamo pazīmju kopums

Iedzimtības lomas pētījumi

1. Dvīņu pētījumi - novēro 1 vai 2 olšūnu dvīņu attīstību, pēta intelektu, personības iezīmes, uzvedību, traucējumus (izmanto vissvairāk)


2. Adopcijas pētījumi - bērna uzvedība, personība, pshihopataloģija tiek salīdzināta ar bioloģiskajiem un audžu vecākiem


3. Paaudžu pētījumi - izseko kādai pazīmei vairāku paaudžu ietvaros

Kā aprēķina iedzimtības lomu

1. Atbilstības koeficients


2. Korelācijas koeficients

Atbilstības koeficients

% izteikts to cilv. pāru (dvīņu, brāļu, māsu u.c.) daudzums, kam abiem piemīt viena un tā pati pazīme. Jo lielāka atšķirība %, tad lielāku lomu spēlē iedzimtībaV. olš.dv autisms - 95%D. olš dc. autisms - 10% ------ iedzimtībaV. olš.dv alkoholisms - 28%D.olš.dv. alkoholisms - 26%---------- vide

Korelācijas koeficients

izmanto, pētot pazīmes, kas var būt izteiktas dažādā mērā (piem. intelekts)

Iedzimtība ietekmē

1. Šizofrēnija - Ja vienam no identiskajiem dvīņiem ir šizofrēnija, tas 48% gadījumu, būs arī otram dvīnim, dažādu olšūnu dvīņi abi slimo ar šizofrēniju tikai 17% gadījumu. Tās risks saglabājas arī tad, ja tiek adoptēti un neaug kopā ar vecākiem - šizofrēniķiem


2. trauksmes, fobijas


3. antisociāla uzvedība, uzvedības traucējumi (agresija), narkotiku lietošana.


4. hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindroma izpausmes - 91% iedzimtas


5. autiskā prektra traucējumi


6. kognitīvās spējas (lasīšana, valoda)


7. personības iezīmes (introversija-ekstraversija, neirotisms)

Ietekme pieaug līdz ar vecumu

2-4 gadu vecumā, mērot vispārējās kognitīvās spējas, iedzimtība atsaucās uz 23%


7-10 gadu vecumā tie jau bija 62%

Molekulārā ģenētika

Mēģina identificēt specifiskus gēnus, kuri ietekmē uzvedību. Šāda izpēte visnoderīgāk ir tieši dažādu slimību prognozēšanā

Epiģenētika

zinātne, kas pēta molekulāros mehānismus, ar kuru palīdzību vide var mainīt ģenētisko kodu (vide izslēdz/ieslēdz gēnus). Pētījumi ar žurku mazuļiem kuru matēm neļāva tos aplaizīt - līdzība ar cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības.


Epiģenētiskās pazīmes, kas ir izveidojušās, var tikt pārmantotas tālāk - iedzimtība nebeidzas ar tiešajiem pēcnācējiem

Fiziskā vide

fiziskās vides faktori ietekmē indivīdu un tā attīstību visas dzīves laikā, un pat pirms dzimšanas (vides piesārņojums, klimatiskie apstākļi, trokšņu līmenis u.c.)

Sociālā vide

Cilvēka attīstība ir dinamisks process, kas notiek mijiedarbībā ar apkārtējo vidi, mijiedarbība ir abpusēja - indivīds ietekmē apkārtējo vidi, kurā viņš atrodas, un tajā lašā laikā saņem dažāda veida ietekmi no apkārtējās vides

Dzīvesspēks

1. jo mazāk ''riska faktori'', jo vairāk ''aizsargājošie faktori'' , jo lielāka iespējamība, ka indivīds attīstīsies pozitīvi un pēc iespējas pilnīgāk sevi realizēt.


2. īpašību kopums, kas piemīt indivīdiem, kuri bijuši spējīgi izrauties no ''riska faktoru''piesātinātas apkārtējās vides


3. spēja atgūties no grūtiem dzīves notikumiem vai izaicinājumiem